Par masku nenēsāšanu plānots sods; Stepaņenko norāda uz iespējamo neiecietības pieaugumu

Saeima šodien, 22. oktobrī, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas paredz ieviest sodus par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.
Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie paredzēs, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.
Saeimas deputāts Juris Rancāns norādīja, ka šobrīd valdība ir noteikusi obligāto masku nēsāšanu un lielākā daļa no cilvēkiem nēsā šīs maskas godprātīgi. Arī komersanti godprātīgi kontrolē, lai cilvēki vilktu šīs maskas, bet atsevišķos gadījumos redzams, ka ir cilvēki, kuri demonstratīvi un tīši neievēro šo prasību nēsāt maskas sabiedriskās vietās, iekštelpās, veikalos un ar šo savu nihilistisko attieksmi izplata šo infekciju: “Un tāpēc ir sagatavoti šie likuma grozījumi par to, ka varētu būt administratīvais sods. Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijā, kurā mēs attiecīgi vētīsim šo konkrēto grozījumu par administratīvo atbildību, un es vēlos teikt, ka mēs vētīsim arī šo… gan šo masku pieejamību, jautāsim ekspertiem, kāda ir šobrīd situācija, gan arī aicināsim iestādes piemērot saprātīgi un adekvāti šo normu, un, aizsteidzoties jau dažiem runātājiem priekšā, es gribu teikt, ka nebūs tāda piemērošana, ka tagad jebkuram, kurš ir aizmirsis masku uzlikt, pensionāriem un citām personu grupām tagad uzreiz visi skries un liks tos 50 eiro.”
Ieceri kritizēja opozīcijas pārstāve Jūlija Stepaņenko, norādot, ka izlaižot šo likumprojektu tiek pavērti vārti naidam, vajāšanai, neiecietībai.
“Lemjot par to, ka konkrētai personai konkrētos apstākļos ir jāliek uz sejas konkrēts priekšmets, prasa ļoti lielu un rūpīgu darbu no jums, jo par šo priekšmetu nenēsāšanu jūs vēlaties cilvēkus sodīt, lai šādā veidā ļoti būtiski ierobežotu cilvēka pamattiesības, neskatoties uz to, ka ir tātad epidemioloģiskā situācija, kas, iespējams, šo jautājumu prasa,” norādīja politiķe.
“Lai nepārkāptu Satversmi, šādam regulējumam būtu jābūt absolūti saprotamam, un šādam regulējumam būtu jāiestājas tikai tad, kad valsts būtu parūpējusies pilnīgi par to, lai cilvēki šos noteikumus varētu ievērot. Bet tagad jūs faktiski uzliekat par pienākumu cilvēkiem meklēt un nēsāt deficīta preci, jo mēs lasām Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka šo masku obligātumu, šajos noteikumos, kuri nesen tika piekoriģēti, pateicoties arī mūsu deputātu jautājumiem, lai precizētu tiešām, ko jūs gribat no cilvēkiem. Šis precizējums ir vēl interesantāks. Tātad šis precizējums ir par to, ka nevis sejas un deguna aizsegs tagad ir jānēsā, bet, nu, precīzāk, medicīniska, sertificēta maska. Ar konkrētu masku, tātad sertificētu, medicīnisku masku pieejamību vispār Latvijā, jo mēs zinām, ka ir atšķirība, un jūs arī paši to skaidrojāt vairākas reizes ar epidemiologiem kopā, ka ir atšķirības starp maskām – vienkāršām maskām, kuras ir kaut kur varbūt pagrīdē ražotas, un tiešām maskām, kuras ir medicīnas klases prece, kuru līdz šim lietoja tikai mediķi,” sacīja Stepaņenko.
Pēc viņas sacītā, šādā veidā uzliekot par pienākumu cilvēkiem meklēt šo deficīta preci un baidīties no soda: “Jūs nonāksiet pie situācijas, ka cilvēki, pensionāri miskastēs meklēs izmestās maskas, un cilvēki to jau ir redzējuši – pie poliklīnikām – visur, kur ārsts iet ārā un met ārā masku, pensionārs, lai varētu pabraukt ar tramvaju, viņš meklē, kur ir kaut kas nosviests, lai uzvilktu šo briesmīgo, netīro masku uz sejas.”
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālāk