Par LU rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti – Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.
Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.
“Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību,” pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.
Turpmākajos mēnešos universitātes personālam, mācībspēkiem un studentiem būs iespēja iepazīties ar rektora amata kandidātu redzējumu par LU izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamajām darbībām, tostarp iekšējo un ārējo konsolidāciju, lai sasniegtu LU stratēģijā izvirzītos mērķus zinātnes izcilības, studiju kvalitātes un citās universitātei būtiskās jomās. Sagaidāms, ka, tiekoties ar pretendentiem uz rektora amatu, visa universitātes saime un it īpaši Satversmes sapulces locekļi varēs iegūt nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, kura ir vispiemērotākā kandidatūra LU rektora amatam. Jaunā rektora izvēle noslēgsies ar rektora vēlēšanām LU Satversmes sapulcē.
Pieteikšanās amatam tika izsludināta 25. septembrī. Mēneša laikā kopumā tika saņemti 24 pieteikumi.
LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi. Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības – izpratne par zinātnes universitātes darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; akadēmiskā darba pieredze; pieredze augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā; izpratne par Eiropas izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas procesiem; profesionālā pilnveide augstākās izglītības vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā; komunikācijas un argumentācijas prasmes, orientācija uz attīstību un rezultātu sasniegšanu; pieredze pārmaiņu vadībā akadēmiskajā vidē.
Mēneša atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu, ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.
Vēl par tēmu:
Valdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālāk