• Tweet

Trijos mēnešos par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem Valsts policija piemērojusi sodus viena miljona apmērā. Iekasēti vien 12%. Uzņēmēji ceļ trauksmi, ka viņu sodīšana šajos jau tā sarežģītajos apstākļos ir pašmērķīga. Arī likumdevējs piekrīt, ka policijai jāpalīdz sabiedrībai nodrošināt kārtību un vairāk jābrīdina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Reģionālā būvmateriālu tirdzniecības centra ”Gāles nams” klienti ir uzņēmēji, zemnieki, privātpersonas ne vien no Siguldas, bet visas Vidzemes. Pārdošanā ir vairāk nekā 40 000 dažādu preču. Valdības teju katru nedēļu mainītie saraksti ar tām lietām, ko nedrīkst iegādāties veikalā klātienē, bet drīkst noformēt kā pirkumu internetā, komersanta ikdienu jau tā sarežģītajos apstākļos padara vēl apgrūtinošāku.

“Ar ko mēs cīnāmies? Pret slimību. Ja es uz veikalu tāpat esmu jau atnācis, es tāpat paiešu garām tai precei. Kāda nozīme, ja es to paņemšu? Pamatā jau taču ir doma, lai izvairītos no kontakta. Ja man vienu atļauj, otru neatļauj, kāda tam nozīme?” neizpratnē ir kāds pircējs.

28.janvārī reidā veikalā ieradās Valsts policija. Policijas darbinieki bija civilās drēbēs, līdzi bija iezīmēta nauda. Policisti iegādājās sēklas, ko nākamajā nedēļā valdība atkal ļāva pirkt, bet ko tobrīd klātienē veikalā uz vietas fiziskas personas iegādāties nedrīkstēja.

Ar šo kontrolpirkumu kārtībsargiem pietika, lai pret uzņēmēju sāktu administratīvo lietvedību.

AS ”Siguldas būvmeistars” pārstāvis Jānis Ozoliņš norāda: “Policija ir veikusi savu darba uzdevumu. Kā ir veikusi, tas ir cits jautājums. Vai ir brīdinājuši vai nav, šinī gadījumā es netiku brīdināts par kontrolpirkumu. Ņemot vērā administratīvās lietas uzsākšanu, esmu iesaistīts kā uzņēmuma pārstāvis, tiks skaidrots ir vai nav bijis pārkāpums. (NP: Cik lielu naudas sodu jums var jums uzlikt?) Tas ir no 200 eiro līdz 5 000 eiro. Sarunā ar policijas pārstāvjiem, es tā sapratu, ka es neesmu vienīgais, bet tas ir plašāk organizēts pasākums.”

Likumdevējs uzskata, ka lielo sodu piemērošanā Valsts policijai jārīkojas samērīgi. Jau regulējuma apspriešanas stadijā policija esot solījusi izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Pārbaudīt arī personu spēju sodu nomaksāt.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) uzsver: “Ja mēs runājam par to, ka pietiekami bieži mainās šie preču saraksti un ne visam var izsekot, tad policijai būtu tas jāņem vērā. Regulējuma piemērošanai būtu jābūt saprātīgai. Nevis kā pašmērķim, bet tam būtu jābūt kā atturošajam līdzeklim šajā konkrētajā situācijā. Jo mērķis jau ir panākt cilvēku nepulcēšanos, nekontaktēšanos. Un slimības samazināšanu tādā veidā.”

Mazajiem uzņēmējiem Valsts policija pieprasa arī, lai uzraksti par maskām, divu metru ievērošanu bez valsts valodas būtu vēl kādā valodā. Atšķiras gan viedokļi, vai otrai valodai šai gadījumā jābūt angļu vai krievu. Šoreiz sodi nav uzlikti, bet gan aizrādīts, ka dienas laikā uzrakstiem otrā valodā jābūt.

Vislielākos sodus Valsts policija patlaban piemērojusi par pulcēšanās pārkāpumiem. Vairāk nekā 300 000 eiro. Zināmākais no gadījumiem ir viesu namā ”Brūveri”, kur starp pārkāpējiem bija arī tiesnese un prokurors.

Trīs mēnešos Valsts policija par Covid-19 ierobežošanas pārkāpumiem ierosinājusi vairāk nekā 12 tūkstoš lietu un soda naudās piemērojusi turpat miljonu eiro (985 025 eiro).

Iekasēti pagaidām vien 12% jeb 114 000 eiro, kas nozīmē, ka vai nu pārkāpējs sodu ir pārsūdzējis vai nav samaksājis. Un vairums lietu var nonākt pie tiesu izpildītājiem.

Par tā dēvētās ”mājsēdes” noteikumu neievērošanu piemērotais sods kopumā ir vairāk nekā 200 000 eiro. Liels skaits lietu ir arī par pulcēšanās pārkāpšanu. Tāpat sodi uzlikti par masku nevalkāšanu, karantīnas neievērošanu un tirdzniecības pārkāpumiem. Valsts policijas priekšnieks uzsver, ka miljonu sadalot uz pārkāpumu lietu skaitu, liela summa uz katru pārkāpēju nesanāk. Jo maksimālais sods fiziskajai personai 2 tūkstoši tiekot piemērots retos gadījumos. Arī par speciāliem reidiem pie komersantiem neko dzirdējis neesot.

“Ja maksimālais iespējamais sods ir 2000, tad jāsaka tā, kopējā sodīšanas ainā nav tik traģiski, kā sākumā izskatās. Izdevumu valstij šīs te kontroles veikšanai ir krietni vien lielāki, nekā piemērotie sodi,” komentē Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Policijas rīcību aizstāv arī iekšlietu ministrs, kurš uzskata, ka sodus nav jāmīkstina.

“Lai cik cilvēkiem, ieskaitot arī man, atsevišķi vīrusa izplatības ierobežojumi liktos diskutabli, tomēr valstī ir zināma kārtība. Tāpēc arī Ministru Kabinetā aizstāvu pozīciju par ierobežojumu sistēmas pilnveidošanu, vienlaicīgi personiski pakļaujoties dažiem neviennozīmīgi vērtējamiem ierobežojumiem, piemēram, liegumam saņemt friziera pakalpojumus. Statistika liecina, ka absolūtā vairākumā Valsts policija piemēro preventīvos norādījumus bez naudas soda. Naudas sodas piemērošana nav Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas uzstādījums,” norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”).

Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs plāno uz kādu no tuvākajām sēdēm aicināt kontrolējošās iestādes, lai pārrunātu situāciju ar sodu piemērošanu. Viņaprāt, prevencijas darbs ir nepietiekams.

“Mēs arī varam pajautāt, kā tad tas notika un kā jūs sodus piemērojat? Vai jūs ejat ar eksperimentiem uz šie veikaliem, lai vienkārši iekasētu naudu? Vai jūs ejat ar pārbaudi un, ja redzat šo pārkāpumu, vispirms aizrādāt un piefiksējat, ka jums ir šis brīdinājums. Un tad nākamajā reizē ejat ar šo lielo sodu. Piekrītu, ka tik mainīgos apstākļos nedrīkst iet ar tādu attieksmi – tikai iekasēt naudu iekasēšanas pēc, lai tikai būtu atskaite,” norāda Rancāns.

Sodus par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu var piemērot arī pašvaldības policija. Taču kopējas statistikas valstī par piemērotajām sankcijām nav. Statistika no Rīgas pašvaldības policijas rāda, ka tā nepilna gada laikā par Covid-19 aizliegumu neievērošanu piemērojusi turpat 300 tūkstošus soda naudās (289 517 eiro), bet iekasēta trešā daļa. (79 917 eiro)

Siguldas pašvaldības policijas priekšnieks Māris Riekstiņš arī norāda uz problēmu, ka nav vienota reģistra, kas ļautu saprast, vai par vienu un to pašu pārkāpumu kāds nav sodīts divreiz no dažādu kontrolējošo iestāžu puses.

“Mums nav kopēja, vienota informācijas apmaiņa. Valstiskā līmenī par to tiek domāts, par vienotu notikumu reģistru, kas būtu pie informācijas centra. Bet runājot par pašvaldības policijām, tad tā pievienošanās reģistram varētu plānota līdz 2025. gadam,” uzsver Riekstiņš.

Epidemioloģisko drošību gan neievēro arī paši tiesībsargājošo iestāžu vadošie pārstāvji. TV3 raidījums ”Bez Tabu” ziņoja par Ogres pašvaldības policijas priekšnieku Uģi Ulmani un viņa vietnieku Ēriku Diču, kuri tika nofilmēti pusdienojam Ogres kafejnīcā. Kaut sākumā abi mēģināja taisnoties, ka darba uzdevumā veikuši kontrolpirkumu, vēlāk jau atstādinātās amatpersonas atzina kļūdu un sabiedrībai atvainojās.