• Tweet

Sabiedrībā plašu rezonansi izsaukusi ziņa, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jau pirmajās amatā pavadītajās dienās apšaubījis Latvijas tiesiskumu teju visas pasaules acīs. Lai, visticamāk, paglābtu diskutabli vērtējamas reputācijas partijas biedru Juri Jurašu no taisnīga tiesas procesa, Bordāns ar sūdzībām vērsies citu valstu vēstniecībās, lai pievērstu uzmanību tam, kā Latvijā tiesiskie instrumenti it kā var tikt izmantoti negodīgi, ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī. Neapšaubāmi, Bordāna rīcība ir bezprecedenta gadījums Latvijas Republikas vēsturē, ko nedrīkst atstāt bez ievērības un par to sabiedrībai rodas arvien vairāk jautājumu.

Nesen tieslietu ministra Jāņa Bordāna vēstule ārvalstu vēstniecībām nonākusi arī portāla “Puaro” rīcībā. Nav zināms, vai tieši šāda vēstule tikusi izsūtīta vēstniecībām, vai arī tas ir viens no sākotnējiem vēstules variantiem. Katrā ziņā Bordāns tajā skaidrojis Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietas detaļas un norādījis, ka pieprasījums izdot deputātu sekojis pēc tam, kad JKP savā priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja ģenerālprokurora darbu un pieprasīja viņa atkāpšanos no amata. Zem vēstules gan Bordāns it kā parakstījies kā JKP vadītājs.

Kamēr vairums mediju pievērsuši uzmanību tam, uz kādas veidlapas tā sūtīta un kādā statusā Bordāns parakstījies, skaidrs, ka ministram, pār kuru kritusi aizdomu ēna, kā bezkompromisa tiesiskuma avangardā soļojošam, tautas sirdsapziņu apgaismojošam lāpnesim ir pienākums pierādīt, ka viņa rīcība ir no visām pusēm balta un nevainojama. Jo neapšaubāmi, ka šī vēstule šobrīd tiek interpretēta arī kā Valsts prezidenta, Saeimas, valdības un sabiedrības kopumā nespēja nodrošināt likuma varu valstī.

Jau nākamās nedēļas valdības sēdē premjers Krišjānis Kariņš (JV) no Bordāna cer sagaidīt informatīvu ziņojumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem tieslietu sistēmā. “Strādāt ar opozīcijas metodēm ir viens, bet, ja esi valdības ministrs, labāk izmantot varas sviras,” Bordāna vēstuli diplomātiem komentēja Kariņš. Ņemot vērā savilkušos aizdomu mākoņus pār JKP līderi, Bordānam sabiedrībai jāpierāda, ka vēstules ārzemju diplomātiem sagatavošanā nav ticis izmantots valsts administratīvais resurss.

Tas nozīmē, ka sabiedrību interesē ne tikai tas, uz kādas veidlapas tā sūtīta un kādā statusā Bordāns parakstījies, bet arī tas, vai tās sagatavošanā un izsūtīšanā nav ticis izmantots valsts administratīvais resurss, kas šajā situācijā būtu pilnīgi nepieļaujami, jo nekad tā nav bijusi vispārpieņemta prakse diplomātijā, kad vienas valsts amatpersona informē citu valstu vadītājus par problēmām jomā, kurā pats darbojas.

No kāda e-pasta vēstule nosūtīta?

Ļoti svarīgs ir arī jautājums, no kāda e-pasta adreses Bordāns šo vēstuli ārvalstu vēstniekiem ir izsūtījis. No personīgā, partijas vai ministrijas e-pasta? Ja no ministrijas, tad to var interpretēt kā Latvijas tiesu varas un tiesiskuma apšaubīšanu, nevis viena cilvēka, bet visas valdības mērogā.

Vai vēstules sagatavošanā tikuši iesaistīti Tieslietu ministrijas darbinieki?

Otrkārt, kas šo vēstuli sagatavoja? Vai tas bija viens pats Bordāns, vai tajā iesaistīti arī ministrijas darbinieki, tostarp tulki? Ja vēstulē iesaistīti ministrijas darbinieki, tad tā arī uzskatāma par nelietderīgu valsts resursu izmantošanu savās personīgajās interesēs. Līdzīgi kā stāstā par bijušā tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapi, varētu tapt jauns stāsts par Bordāna vēstuli un to, vai mums būs vēl viens ministrs, kas apzīmējams pavisam konkrēti – losis.

Vai vēstule nosūtīta darba laikā, kad Bordānam jāpilda ministra pienākumi?

Un pēdējais, bet ne pats nesvarīgākais – cikos šī vēstule tikusi nosūtīta? Uz medijos publiskotās vēstules norādīts datums – 25. janvāris, kas, kā zināms, bija pirmdiena, un tas nozīmē, ka Bordānam šajā dienā no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:00 bija jāpilda tieslietu ministra darba pienākumi. Jāatgādina, ka viņš saņem algu no nodokļu maksātāju naudas kā jebkurš cits ierēdnis un līdz ar to, būtu nepieļaujami, ja Bordāns savā darba laikā būtu nodarbojies ar partijas iekšējām lietām vai aicinājis ar tām nodarboties citus ministrijas darbiniekus. Tādā gadījumā ikvienam paliktu skaidrs, ka uz Bordānu, viņaprāt, sauklis “viens likums un viena taisnība visiem” nekādā mērā neattiecas.

Šie būtu svarīgākie jautājumi, uz kuriem Bordānam būtu jāsniedz atbildes sabiedrībai, jo tieslietu ministrs nevar būt persona, kura, atrodoties amatā, nodarbojas ar savu spalvu spodrināšanu uz nodokļu maksātāju rēķina. Kā tad ir, Bordān?

Foto: Saeimas kanceleja