• Tweet

Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā būs elastīgāki nosacījumi bezdarbnieka statusa piešķiršanai, kā arī bezdarbniekiem ļaus uz laiku līdz 4 mēnešiem kļūt par darba ņēmēju vai pašnodarbināto.

Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu.

Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.

Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri.

“Ārkārtas situācijas laikā vairāki tūkstoši cilvēku jau saņēmuši valsts palīdzību. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, lai bez iztikas līdzekļiem nepaliktu arī tie, kuriem pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sociālās garantijas nepienākas.”, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Šādus grozījumus nosaka ceturtdien, 9. aprīlī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Tas izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā. Tas vēl ir jāpieņem Saeimai.

Foto: Valsts kanceleja