Pakistāna nepiekrīt tranzīta nosacījumiem
Šonedēļ oficiāli pārtrauktas sarunas starp ASV un Pakistānu par Afganistānā dislocētajiem starptautiskajiem spēkiem nepieciešamās apgādes atsākšanu caur Pakistānas teritoriju. Tās ir labas ziņas valstīm, kas atrodas uz ziemeļiem no Afganistānas un tagad, pateicoties tranzītam, varēs nopelnīt.
Robežkontroles punktus uz Pakistānas un Afganistānas robežas, kas tika izmantoti 130 000 vīru lielā Afganistānā dislocētā starptautisko spēku kontingenta apgādei, Pakistāna slēdza pagājušā gada 26. novembrī – pāris dienas pēc tam, kad ASV aviācijas uzlidojumā tika nogalināti 24 pakistāniešu robežsargi. Lai gan pirms pagājušomēnes Čikāgā notikušā NATO samita tika ziņots, ka domstarpības faktiski izdevies atrisināt un līguma parakstīšana gaidāma «kuru katru dienu», vakar Pentagona pārstāvis Džordžs Litls atzinis, ka sešas nedēļas ilgušās sarunas beigušās bez rezultātiem un amerikāņu pārstāvji pametuši Islāmābādu, vēsta Reuters.
Gan Pakistānas, gan ASV amatpersonas paudušas cerību, ka sarunas izdosies atsākt un vienošanās ir panākama, uzsverot, ka runa ir tikai par tehniskām detaļām. Tomēr Christian Science Monitor norāda, ka šīs detaļas pagaidām izskatās neatrisināmas. Pakistāna nav atkāpusies no prasības, lai ASV amatpersonas oficiāli atvainotos par pagājušā gada novembrī notikušo aviācijas uzlidojumu, turklāt vēlas saņemt garantijas, ka amerikāņu spēki brīdinās pakistāniešus par visām militārajām operācijām, kas tiek veiktas šīs valsts gaisa telpā un uz sauszemes. Tāpat pieaugusi pakistāniešu finansiālā apetīte – līdz pagājušā gada novembrim ASV par katras automašīnas, konteinera vai benzīna vedēja tranzītu maksāja Pakistānai 250 dolāru, taču tagad Islāmābāda pieprasījusi 5000 dolāru. Pentagona priekšlikums maksāt 500 dolāru par vienu kravas vienību ir noraidīts, Pakistāna atteikusies arī no amerikāņu piedāvājuma salabot lielceļus, kas ved uz pierobežas pilsētām.
Pārtikas, degvielas, sadzīves preču un karamateriālu piegāde ir ļoti nozīmīga Afganistānā dislocētajiem ISAF spēkiem, no kuriem lielākā daļa ir NATO valstu karavīri. Sauszemes maršrutu caur Pakistānas teritoriju bija paredzēts izmantot arī starptautisko spēku izvešanas laikā. ISAF atstās Afganistānu līdz 2014. gada beigām, taču Francijas jaunais prezidents Fransuā Olands solījis 3500 šīs valsts karavīru izvest jau šogad.
«Es esmu pārliecināts, ka pat bez līguma ar Pakistānu mēs spēsim paveikt šo uzdevumu,» AP citē ASV armijas ģenerālleitnanta, Afganistānā dislocētā kontingenta pavēlnieka vietnieka Kērtisa Skaparoti sacīto. Domstarpības ar Pakistānu novedušas pie tā, ka ISAF aktīvāk izmanto tā dēvēto ziemeļu maršrutu – caur Krieviju un Vidusāzijas valstīm. BBC atgādina, ka pagājušonedēļ NATO ar Kazahstānu, Uzbekistānu un Kirgīziju noslēgusi līgumus par šo valstu teritorijas izmantošanu, lai no Afganistānas izvestu militāro tehniku un ieročus. Iepriekš ar Krieviju panākta vienošanās par tranzīta bāzes ierīkošanu Volgogradā. Līdzīgā veidā – pa ziemeļu maršrutu – pašlaik tiek nodrošināta lielākā daļa Afganistānā dislocētā kontingenta apgādes. Tas gan izmaksā aptuveni 2,5 reizes vairāk, nekā izmantojot tranzītu caur Pakistānu, atzinušas amerikāņu militārpersonas.
***
SVARĪGI
• Kopš pagājušā gada novembra Karači ostā vai uz Pakistānas un Afganistānas robežas iestrēgušais vairāk nekā 7000 kravas automašīnas un benzīna vedēji
• Gandrīz 50 kuģiem, kas bija ceļā uz Karači, nācies mainīt kursu, lai nogādātu kravas citās ostās
• Pirms blokādes sākšanās aptuveni 50% degvielas, ko izmantoja sabiedroto spēki Afganistānā, tika piegādāts no Pakistānas naftas pārstrādes rūpnīcām
• Pakistāna pieprasa, lai samaksa par vienas kravas automašīnas vai benzīna vedēja tranzītu tiktu palielināta no 250 līdz 5000 dolāriem
Avots: ANI
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk