Pagarinās atbalsta saņemšanas iespējas Ukrainas civiliedzīvotājiem
24. maijā Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas ierosinātos un Ekonomikas ministrijas izstrādātos tālākai virzībai uz Saeimu grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz pārejas periodu atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Grozījumi paredz, ka tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas primāri sniedzamajam atbalstam jau ir pieteikušies, saņem vai saņemamā atbalsta periods drīzumā beigsies, primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu un pārtiku – nodrošināt vēl papildus periodu līdz 30 dienām, taču kopā nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 dienas.
Primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas iespēja papildus periodu līdz 30 dienām attiecas uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas iepriekš noteiktajam 90 dienu primāri sniedzamajam atbalstam ir pieteikušies, saņem, vai jau ir saņēmuši līdz 2022. gada 24. maijam ieskaitot.
Ministru kabinets arī nolēma, ka mājokļa pabalstu turpmāk varēs saņemt arī juridiskas personas.
Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotāju, kas ierodas Latvijā, bēgot no karadarbības Ukrainā, skaits pastāvīgi pieaug, nepieciešams nodrošināt pietiekami daudz izmitināšanas vietu iespējas.
Papildu, ņemot vērā ieilgušo karadarbību, kas neļauj Ukrainas civiliedzīvotājiem atgriezties Ukrainā, un līdz šim uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas pastāvīgi nodrošināt izmitināšanu vai ēdināšanu, nepieciešams nodrošināt papildu atbalstu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk