• Tweet

Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.

Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē. Mainīts tiks arī mazo ostu pārvaldības modelis, atvieglojot un optimizējot to, mazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju mazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.

Galvenie reformas ieguvumi ir ostu depolitizācija, profesionāla pārvaldība, pašvaldību iesaiste lēmumu pieņemšanā, īpašumu nodalīšana un iespēja īpašniekiem attīstīt industriālos objektus pie ostām.

“Šī reforma depolitizēs pārvaldību, samazinās birokrātisko slogu un veicinās ostu industriālo attīstību. Latvijas ostu sektors ir būtisks nacionālās ekonomikas elements, kas nodrošina stratēģiski svarīgus transporta un loģistikas pakalpojumus, veicinot gan iekšzemes, gan starptautisko tirdzniecību. Ostas ir ne tikai ekonomikas dzinējspēks, bet arī nozīmīgs loģistikas infrastruktūras elements, kas prasa efektīvu pārvaldību un nepārtrauktu attīstību. Svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Esmu gandarīts, ka Ostu pārvaldības reforma ieiet finiša taisnē, kas nozīmē, ka esam tuvāk ostu darbības transformācijai un efektīvākai to darbībai”, norāda satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Pēc ilgstošām diskusijām ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālā ekonomiskā zonas (turpmāk – Liepājas SEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai daļēji, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme par potenciālo konkurentu darbības nosacījumiem.

Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt esošo Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.

Liepājas SEZ valdi veidotu seši valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Savukārt Rīgas un Ventspils ostu padomes veidotu četri locekļi: divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Reformas mērķis ir arī atgriezt pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā, to depolitizējot un izvirzot augstas prasības attiecībā uz pārstāvju profesionālo kompetenci un politisko neitralitāti – pārstāvji nevarēs būt partiju vēlētas amatpersonas vismaz 24 mēnešus pēc amata pamešanas. Kā arī to atlases procesā tiks rīkots atklāts konkurss ar skaidrām prasībām un iespējām pieteikties jomas profesionāļiem.

Atlases nosacījumi paredzēs, ka padomes locekļa nominēšanas process atbildīs korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinās atklātu, godīgu un profesionālu padomes locekļu atlasi, kā arī veicinās profesionālas un kompetentas ostas pārvaldes institūcijas izveidi. Lai pretendētu uz ostas padomes locekļa amatu, kandidātiem būs jāatbilst stingrām profesionālām un tiesiskām prasībām, kas nodrošina gan augsta līmeņa kompetenci, gan nevainojamu reputāciju. Ostas darbojas pašvaldību teritorijā, tāpēc to sekmīga mijiedarbība infrastruktūras, vides un citos aspektos ir būtisks priekšnoteikums ostu un to industriālo teritoriju turpmākai attīstībai.

Mērķtiecīgākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai ostu pārvaldē tiks veidota sadarbības padome, kurā strādātu būtiskākie ostas darbības partneri, iekļaujot tajā stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvjus un citus ostu stratēģiskos sadarbības partnerus.

Ostu pārvalžu resursu efektīvai izmantošanai, reforma paredz konsolidēt vairākas ostu aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā. Šīs aktivitātes var ietvert, piemēram: loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus un citus ostām nepieciešamus pakalpojumus. Apvienojot un centralizējot šādas aktivitātes, tiktu optimizēti gan finanšu resursi, gan cilvēkresursi.

Savukārt reformā paredzēto robežu nodalīšanas mērķis ir veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas ostas pamatfunkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību.

Ostu pārvaldības reformas kontekstā tiek pārskatīta arī mazās ostas pārvaldības struktūra, lai to padarītu efektīvāku un funkcionālāku. Reformas ietvaros plānots samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu no līdzšinējiem desmit uz maksimāli pieciem locekļiem, tādējādi ekonomējot līdzekļus, nodrošinot sabalansētu pārstāvniecību un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu. Izmaksu mazināšanas nolūkos arī atlīdzības apmērs valdes locekļiem būtu samazināms, bet tas risināms secīgi izmaiņām Ostu likumā, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos.