OECD pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām – mudinājums rīkoties nekavējoties

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību. To uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Abas komisijas trešdien, 18.janvārī, sanāca uz kopsēdi, lai iepazītos ar OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultātiem un to ietekmi uz izglītības rīcībpolitiku.
“Pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai – tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos,” sēdē uzsvēra I.Viņķele, norādot, ka jebkurš lēmums, kas tiek atlikts, noved pie stagnācijas vai pat atpalicības.
Labā ziņa ir tā, ka mūsu izglītības sistēma izlīdzina sociālekonomiskās atšķirības, pavelkot uz augšu mazturīgāko ģimeņu bērnus, akcentē L.Čigāne. Tomēr lauku skolas aizvien ir atpalicības un nabadzības slazds.
Latvijas Universitātes profesors, OECD PISA vadītājs Latvijā Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, informēja, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir līdzīgi Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Lietuvas un Ungārijas skolēnu rezultātiem. Lasīšanā mūsu skolēni demonstrē līdzīgus rezultātus ar Ķīnas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Horvātijas, Austrijas un Itālijas jauniešiem. Savukārt dabaszinātnēs mūsu skolēniem ir līdzīgi rezultāti ar Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Spānijas un Krievijas skolēniem, sacīja A.Kangro.
Latvijā meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, savukārt matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir vienādi. Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Latvijas pilsētu skolās, un pētījums parāda, ka to nosaka gan lauku skolu audzēkņu ģimeņu objektīvi zemākais sociālekonomiskā situācija, gan arī citi būtiski faktori, teica A.Kangro. Viņa ieteikumi – ir jāpaaugstina Latvijas izglītības kvalitāte kopumā, kā arī jāoptimizē skolu tīkls un jāattīsta valsts reģioni, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī.
OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis. Turklāt 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir sperts solis atpakaļ. Viņš sacīja, ka kopumā Latvija atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr mēs aizvien atpaliekam no Eiropas līderiem – Igaunijas un Somijas.
Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Viens no izaicinājumiem, kas izriet no pētījuma, – pakāpeniski ir jānostiprina kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības saturs.
Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kas Igaunijas skolēniem ļāvis izvirzīties ES valstu priekšplānā – labākie sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs un trešie labākie rādītāji lasīšanā -, eksperti norādīja uz faktu, ka Igaunijā ir īstenota skolu tīkla sakārtošanas reforma un skolotāji sabalansē vecās un jaunās mācīšanas metodes.
OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. 2015.gada pētījumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons skolēnu, tostarp 28 miljoni piecpadsmitgadnieku, no 72 valstīm. Kopumā šis ir sestais salīdzinājums, un tas tiek veikts ik pēc trīs gadiem. Latvija OECD PISA piedalās kopš 1998.gada.
Foto:coyot/https://pixabay.com/en/users/coyot-2009089//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Dabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 187 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 187 brīvas vietas. To skaits mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālākIZM rosina pilnveidot finansēšanas modeli “Programma skolā” – atbalsts skolām un pašvaldībām
Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus...
Lasīt tālākRīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis
Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...
Lasīt tālākVDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākPuntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...
Lasīt tālākKā sagatavot bērnu skolai, nepārslogojot ģimenes budžetu?
Jaunais mācību gads parasti nāk ar papildu izdevumiem – jāiegādājas gan mācību piederumi un apģērbs, gan apavi un citas ikdienai nepieciešamas lietas. Taču, laikus apzinot tēriņus un rīkojoties...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 192 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 192 brīvas vietas. To skaits ir mainīgs, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālākVisās skolās būs vienotas prasības bērnu ar speciālām vajadzībām atbalstam
Lai bērni ar speciālām vajadzībām saņemtu nepieciešamo atbalstu savlaicīgi un vienlīdzīgi neatkarīgi no izvēlētās skolas, valdība otrdien, 4. augustā, apstiprināja Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālāk