Valsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības un skaidri definētu augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā.
“Viens no faktoriem, kas ietekmē Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautisko atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tajā skaitā prasības par valsts valodas prasmi. Vairākos nozīmīgos pētījumos norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai. Šobrīd spēkā esošais regulējums arī pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tas atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību. Jāuzsver, ka augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši,” pausts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.
Likumprojekta mērķis ir dot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstis, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā.
Tādējādi likumprojekts noteiktu vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī. Piedāvātie grozījumi faktiski noteiktu pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi. Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc 6 gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālākLIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālāk