OECD paaugstina Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien, 2017.gada 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), kurš tiek publicēts divas reizes gadā un kurā tiek iekļauts OECD novērtējums par globālo ekonomisko attīstību, kā arī izaugsmes prognozes. Šis pārskats ir viena no svarīgākajām OECD publikācijām, un jau kopš 2015.gada OECD izstrādā un publikācijā iekļauj ekonomiskās izaugsmes prognozes arī Latvijai.
Saskaņā ar jaunāko Ekonomikas pārskatu, OECD Latvijai šogad prognozē ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%. Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.
OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori – eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā. Turklāt OECD atzīmē, ka Latvijas eksports saglabāsies straujš, neskatoties uz to, ka 2019.gadā ir sagaidāma ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Eiropas valstīs un Krievijā. Atbilstoši OECD prognozētajam, privātais patēriņš šogad, 2018. un 2019.gadā palielināsies par attiecīgi 4,1%, 4,1% un 3,9%, savukārt preču un pakalpojumu eksporta pieaugums būs attiecīgi 4,8%, 5,6% un 4,7%.
Savā pārskatā OECD atzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies vien pakāpeniski, ko nosaka esošās prasmju un reģionālās neatbilstības darba tirgū. Tiek prognozēts, ka 2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā būs 8,7%, 2018.gadā – 8,3% un 2019.gadā – 8,1%. OECD skatījumā, nodrošinot plašāku mājokļu piedāvājumu, kas pieejami par samērīgām cenām, zemo darba algu saņēmējus mudinātu pārcelties uz reģioniem ar labākām nodarbinātības iespējām.
Saskaņā ar OECD prognozēm, naftas cenu kāpums un darbaspēku izmaksu pieaugums pakāpeniski atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās Latvijā. Tādējādi OECD inflācijas prognoze šim, nākamajam un 2019.gadam ir attiecīgi 2,8%, 2,9% un 3,0%.
Papildus, OECD norāda uz atsevišķiem ekonomiskās izaugsmes riskiem, kā, piemēram, ar Krieviju saistīta ģeopolitiskā konflikta saasināšanās negatīvi iespaidotu eksportu un investīcijas. Tāpat, OECD brīdina, ka ir iespējama straujāka nekā iepriekš prognozēta eksporta samazināšanās uz Apvienot Karalisti. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad Latvijas preču eksports uz Apvienoto Karalisti atsevišķos mēnešos uzrādījis spēcīgu kāpumu un šā gada deviņos mēnešos kopā pieaudzis par 1,2%, kas norāda, ka, neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, eksports uz Apvienoto Karalisti joprojām pieaug.
Tajā pašā laikā OECD atzīmē pozitīvos riskus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. OECD novērtē ieviestās reformas attiecībā uz profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes, nodokļu iekasēšanas un maksātnespējas procesa caurskatāmības uzlabošanu, kas nodrošinās tirgum nepieciešamās darbaspēka prasmes, veicinās ēnu ekonomikas samazināšanos un stimulēs dinamiskāku uzņēmējdarbības aktivitāti.
Svarīgi norādīt, ka šodien publicētās OECD prognozes ir augstākas par Finanšu ministrijas (FM) š.g. jūlijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kā arī augstākas par Eiropas Komisijas (EK) mēneša sākumā publiskotajām prognozēm . Līdzīgi kā EK, arī OECD rīcībā uz jaunāko prognožu izstrādes brīdi bija pieejami statistikas dati par trīs ceturkšņiem, tādējādi abas institūcijas ar lielāku pārliecību varēja Latvijai prognozēt spēcīgu izaugsmi, savukārt FM savās jūlijā sagatavotajās prognozēs bija piesardzīgāka, 2017.gadam paredzot IKP pieaugumu par 3,7%, 2018.gadam – par 3,4% un 2019.gadam – par 3,2%. FM , atjaunojot makroekonomisko rādītāju prognozes balstījās uz tajā brīdī pieejamo informāciju par ekonomikas izaugsmi 1. ceturksnī.
Tāpat, OECD savā Ekonomikas pārskatā norāda, ka valdības lēmumi attiecībā uz nodokļu reformas pasākumiem, kā arī papildu izdevumi veselības nozarei un atbalsts mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem nodrošinās tādu fiskālo politiku, kas sekmēs kopējo pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi. Jāatzīmē, ka attiecībā par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN ) izmaiņām, OECD ir publicējusi nedaudz neprecīzu informāciju minot, ka nodoklis tiek atcelts. Precizējot informāciju, uzsveram, ka UIN maksājums atbilstoši reformai tiek atlikts līdz pelņas sadales brīdim.
Atbilstoši OECD prognozēm, 2017.gadā vispārējās valdības bilance būs sabalansēta, savukārt 2018.gadā tiek prognozēts pārpalikums 0,3% no IKP apmērā. OECD prognozes norāda arī uz turpmāku vispārējās valdības parāda pret ekonomiku samazinājumu vidējā termiņā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk