OECD ģenerālsekretārs atzinīgi novērtē Latvijas reformu procesu
Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien, 15. septembrī, Rīgā tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurría), kurš atzinīgi novērtēja Latvijas reformu procesu.
Tikšanās laikā tika apspriests kārtējais OECD sagatavotais Latvijas Ekonomikas pārskats.
M. Kučinskis norādīja, ka vairums doto rekomendāciju pilnībā sakrīt ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem – produktivitātes paaugstināšana, reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšana. Salīdzinot ar 1. Ekonomikas pārskata rekomendācijām 2015. gadā, vairumā jomu jau ir panākts būtisks progress – īstenota nodokļu reforma, uzlabota valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, konsolidēta pētniecības infrastruktūra, panākti uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē u.c. Tāpat Ministru prezidents pauda pārliecību, ka jau tuvāko gadu laikā veikto reformu rezultātā situācija valstī turpinās uzlaboties.
OECD atzīst, ka, neraugoties uz izaicinājumiem ārējā vidē, pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, ko nodrošināja iepriekšējos gados īstenotās strukturālās reformas. Algu pieaugums ir veicinājis privāto patēriņu. Pēc 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes ir atsācies konverģences process uz attīstītāko OECD valstu līmeni.
Tāpat tiek uzsvērts, ka veikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere.
Sarunas ietvaros abas puses bija vienisprātis, ka paveikts ir daudz, un jau iesāktās reformas valstī ir jāturpina. Galvenās OECD rekomendācijas saistītas ar fiskālās politikas izmantošanu strukturālo reformu prioritāšu atbalstam, produktivitātes veicināšanu un labāku ekonomisko iespēju nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī pieejamības uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem un darbavietām. OECD ģenerālsekretārs īpaši izcēla izglītības reformas nozīmi Latvijā.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā. Līgumu par Latvijas pievienošanos šai organizācijai parakstījis M. Kučinskis un A. Gurija.
Lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tika uzsākta reforma valsts kapitālsabiedrību efektīvākai pārraudzībai, izveidota kapitālsabiedrību koordinācijas institūcija un mazināta politiskā ietekme tajās, veidojot neatkarīgas padomes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk