Novērsta iespēja mākslīgi samazināt tirdzniecības telpu platību darbam “sarkanajā” drošības režīmā
Šā gada 25. janvārī valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, precizēja nosacījumus tirdzniecības veikšanai epidemioloģiski nedrošajā vidē, novēršot tiesību normu dažādu interpretāciju un atsevišķos gadījumos īstenoto praksi izmainīt plauktu, tirdzniecības iekārtu un citu konstrukciju novietojumu telpā nolūkā sašaurināt fiziski apmeklētājam pieejamo tirdzniecības zāles platību līdz tādai, kas nepārsniedz 1500 m2 un kas būtu atbilstoši darbam epidemioloģiski nedrošajā vidē.
Kā zināms, tirdzniecības vietas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši uz neskaidrībām šīs tiesību normas piemērošanā, jo MK rīkojumā nav precīzi atrunāts, kas ir apmeklētājam publiski pieejamā telpas platība – visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam.
Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem MK rīkojumā, precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt tirdzniecības vietā iekštelpās, ja apmeklētājiem publiski pieejamā tirdzniecības zāles platība, kurā tiek organizēts tirdzniecības process un tiek apkalpoti apmeklētāji, turklāt neatkarīgi no tirdzniecības iekārtu un plauktu izkārtojuma telpā, nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus atgādinām, ka tirdzniecības vietai vēl jābūt atsevišķai ieejai no ārtelpas un vienai personai publiski pieejamā telpu platībai jābūt ne mazākai par 25 m2 (vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs).
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk