Noslēdzas pieteikšanās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam
Šodien, 14.septembrī, beidzas pieteikšanās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Saņemto pretendentu pieteikumu skaits netiek atklāts.
Tiek ziņots, ka pretendenti savus iesniegumus var sūtīt līdz šīs dienas beigām, proti, līdz pusnaktij. Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji.
Šajā konkursā noteikti papildu kritēriji un īpaša uzmanība tiks pievērsta pretendentu reputācijas risku pārbaudei.
“Apzināmies VID nozīmīgumu efektīvas saimnieciskās dzīves veicināšanā un valsts attīstībā, līdz ar to šīs iestādes vadītāja amatam esam gatavi ieteikt tikai tādu cilvēku, par kura profesionalitāti un uzticamību esam pilnībā pārliecināti,” atzīmē Valsts kancelejas direktors, konkursa komisijas vadītājs Jānis Citskovskis.
Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz 3 gadu nepārtraukta pieredze privātā vai publiskā sektora organizācijā, vadot to vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Tāpat pretendentiem jābūt guvušiem starptautisku un/vai starpresoru sadarbības pieredzi, veiksmīgu pārmaiņu vadības pieredzi, kā arī jāspēj risināt jautājumus sistēmiski un strādāt ar sarežģītu un liela apjoma informāciju. No amata kandidātiem tiek sagaidītas arī zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu. Kandidātiem jāpārvalda teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas, prezentācijas prasmes un angļu valoda. Ar detalizētām konkursa prasībām iespējams iepazīties Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
“Sagaidām, ka dalībai konkursā pieteiksies tādi pretendenti, kas ir gatavi uzņemties līderību un atbildību, veicinot iestādes attīstību un tautsaimniecības izaugsmi. Nav būtiski, vai pretendents iepriekš strādājis privātajā vai valsts sektorā; galvenais, lai nākamais VID ģenerāldirektors pārliecinoši apliecina savu spēju sadarboties gan kolektīvā, gan ar sadarbības partneriem, turpinot jau veiksmīgi iesāktās reformas un veidojot jaunas iestrādes VID pilnveidošanā,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.
Arī šoreiz vakantā amata konkursā tiks piesaistīta personālatlases kompānija – iepirkumā uzvarējušais uzņēmums “Amrop”, kas palīdzējis definēt amatam nepieciešamās prasības, aicina piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī pēc tam veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās.
“Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa: “Personāla atlases kompānijas piesaistes mērķis ir ne tikai ārējo, bet arī iekšējo potenciālo kandidātu uzrunāšana un novērtēšana. Profesionāls un mūsdienīgs personāla atlases process nodrošina, ka visi kandidāti tiks vērtēti vienlīdzīgi, saskaņā ar precīzi izstrādātu, strukturētu novērtēšanas metodiku, vērtējot vadības, tehniskās un personiskās kompetences, tostarp zināšanas un darba pieredzi, kas nepieciešama konkrētajā amatā. Reizēm spēcīgs, ar nozari iepriekš nesaistīts līderis uzrāda labākus kopējos rezultātus salīdzinājumā ar pieredzes bagātu sistēmas pārzinātāju, taču tikpat bieži ir vērojamas pilnīgi pretējas situācijas. Šo iemeslu dēļ ir būtiski izvērtēt visas iespējas un ieguvumus, lai nonāktu pie labākā amata kandidāta. Tāds arī ir mūsu kopējs mērķis.”
Konkursa komisija sadarbosies arī ar Drošības policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Kā norāda šo iestāžu vadītāji, tās sniegs visa veida atbalstu un iesaistīsies konkursa gaitā, nodrošinot komisijai nepieciešamo informāciju par kandidātiem izsvērta lēmuma pieņemšanai un tādējādi arī nostiprinot uzticamību konkursa rezultātiem.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 EUR apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas) un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Komisiju veido: Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalīsies neatkarīgi novērotāji, kas tiks noteikti konkursa gaitā.
Paredzams, ka nākamajā pirmdienā pēc tam, kad ir beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš, sāksies dokumentu izvērtēšana.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk