• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
30/05/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika

nauda_dIecere aizstāt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu ar citiem pasākumiem mudina domāt, ka nauda ņems virsroku pār solījumiem, jo IIN likmes samazināšana noplicinās budžetu par 68 miljoniem latu, bet jaunie priekšlikumi – tikai par 31 miljonu.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti ir sašutuši par valdības pārstāvju publiskajiem izteikumiem, proti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz nākamgad likmi samazināt par diviem procentpunktiem – līdz 22%, un 2015. gadā vēl par diviem procentpunktiem – līdz 20%. Tad IIN likme Latvijā būtu vienāda ar IIN Igaunijā. Lietuvā IIN likme kopš 2009. gada ir tikai 15%. Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, nemazinot IIN, kā to paredz pašreizējā likumdošana, tiks grauta uzticība Latvijas nodokļu politikai.

«Pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. Ja šis solījums netiks pildīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» uzsvēra M. Bičevskis.

«Ja valsts kaut ko sola, tas ir jāpilda,» strikti teica uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš zināja stāstīt, ka ir vairāki ārvalstu investori, kuri plāno ienākt Latvijā, taču, vai viņu plāni veidot jaunas ražotnes nemainīsies, neesot zināms.

Vienotības ministru runās pieminētās nodokļu izmaiņas, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu, uzņēmēji nekritizē. Vēl jo vairāk – lielākā daļa uzskata, ka šie pasākumi bija jāīsteno jau šogad. «Šie un citi priekšlikumi nabadzības risināšanai jau tika apspriesti pirms gada, taču Finanšu ministrija pēkšņi nāca klajā ar ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas radīja 40 miljonus latu zaudējumus valsts budžetā, un līdz ar to vairs nevarēja būt runas par citu nodokļu mazināšanu,,» atgādināja D. Pavļuts.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nākamgad robu budžetā palielinātu par 68 miljoniem latu, savukārt minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu kopumā prasītu no budžeta aptuveni 31 miljonu latu. Iespējams, tāpēc, ka IIN likmes samazināšana valsts budžetam ir krietni neizdevīgāka nekā citi atbalsta pasākumi, Vienotības ministri sākuši domāt par atkāpšanos no solījumiem.

M. Bičevskis gan Neatkarīgajai izteica cerību, ka tā nav tiesa. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd neviens no jauno priekšlikumu paudējiem nav uzlicis uz galda iespējamos attīstības scenārijus.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts pēc Neatkarīgās lūguma veica aprēķinu, kā darba ņēmējus ietekmētu dažādie attīstības scenāriji. Saskaņā ar veikto pētījumu IIN likmes samazināšana vien jūtami nepalielinātu ieņēmumus mazo algu saņēmējiem. Piemēram, viens strādājošais, kura bruto alga ir 200 latu, šo nodokļu izmaiņu rezultātā mēnesī saņemtu tikai par 2,66 latiem vairāk. Savukārt, palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 84 latiem, tā pati persona saņemtu mēnesī par aptuveni 20 latiem vairāk.

***

Uzziņai

Iespējamo nodokļu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecības* budžetu

I scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 3,46

Ls 500 + Ls 8,80

Ls 1000 + Ls 17,70

(Atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 80, IIN – 22%)

II scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 23,63

Ls 500 + Ls 6,72

Ls 1000 + Ls 6,72

(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 24%)

III scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 24,78

Ls 500 + Ls 12,76

Ls 1000 + Ls 21,66

(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 22%)

* 1 strādājošais, 1 apgādājamais, ieguvums mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu

Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts

Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde

 

272 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk