No pasaulē populārākajiem galamērķiem Latvijas tūristi iecienījuši Spāniju un Itāliju
Apvienoto nāciju Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) Pasaules Tūrisma barometrā publicē pasaules apmeklētāko valstu sarakstu Top50. Pasaulē populārākie tūrisma galamērķi ir Francija, ASV, Ķīna, Spānija, Itālija, turklāt arī no šīm valstīm Latvijas tūristi ir visvairāk iecienījuši Spāniju un Itāliju.
„Tūrisms ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas atspoguļo ekonomiskās situācijas attīstības tendences. Tāpēc priecē tūrisma nozarē vērojamā virzība – gada pirmo astoņu mēnešu laikā tūrisma izaugsme pasaulē bija 4,5%. Arī Latvijā, pamazām augot nodarbinātībai un vidējai darba samaksai, lai arī ļoti lēnām, iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski uzlabojas un cilvēki sāk ceļot biežāk,” stāsta Leonīds Močeņovs, Novatours direktors.
Kā liecina UNWTO ilgtermiņa prognozes, tūrisms nākamajās divās dekādēs turpinās augt, palielinot ceļotāju skaitu par 3,3% gadā. Rezultātā ik gadu pasaules tūrisma tirgū ienāks 43 miljoni ceļotāju, un 2030.gadā starptautisko tūristu skaits sasniegs 1,8 miljardus. 2010.gadā tūristu skaits pasaulē sasniedza 940 miljonus, un saskaņā ar prognozēm 2012.gadā varētu pārsniegt miljardu.
Salīdzinot tūroperatora Novatours ziemas sezonas piedāvājumu ar Pasaules tūrisma barometra datiem par 50 tūristu apmeklētākajām valstīm pasaulē, Novatours četri galamērķi ierindojas barometra Top10 – Ķīna trešajā vietā, Spānija, kurai pieder Kanāriju salas, ceturtajā, Itālija piektajā un Meksika desmitajā vietā. Savukārt pasaules Top50 ietilpst arī Taizeme (nr.16), Ēģipte (nr.18), Indonēzija (nr.35), Indija (nr.42), Vjetnama (nr.46). Vēl Novatours ziemas sezonas piedāvājumā ir Kenija un Šrilanka. Tādējādi tūroperatora piedāvājums atspoguļo saderību ar globālajām tendencēm.
Novatours uzņēmumu grupa no Viļņas, Rīgas un Tallinas ziemas sezonā no 2011.gada 15.oktobra līdz 2012.gada 22.aprīlim veiks lidojumus uz 23 tūrisma galamērķiem, apkalpojot 48’300 tūristu.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk