No 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts atbalstu ģimenēm un bērnu labklājībai. Izmaiņu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams – pateicoties veiksmīgai ieturējumu reformai, izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu, tādēļ izmaksas tiks nodrošinātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas budžeta.
Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam uzturlīdzekļi būs 155 eiro mēnesī (pašlaik 125 eiro), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (pašlaik 150 eiro). Vecāki uzturlīdzekļus jaunajā apmērā saņems no 2026. gada februāra, jo izmaksas tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Valsts atbalsts bērniem un ģimenēm ir viena no valdības prioritātēm. Palielinot valsts izmaksātos uzturlīdzekļus, mēs sniedzam drošāku finansiālo pamatu tiem bērniem, kuru vecāki savus pienākumus nepilda. Vienlaikus tas apliecina, ka mērķtiecīgas izmaiņas Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbībā ir devušas rezultātus – atgūto līdzekļu apjoms pieaug, un mēs varam vairāk ieguldīt bērnu labklājībā. Mūsu mērķis ir panākt, lai ikviens bērns Latvijā saņemtu pienācīgu atbalstu un iespēju augt drošā, stabilā vidē.”
Valsts garantētie uzturlīdzekļi ir fiksēta summa, kas tiek izmaksāta katru mēnesi gadījumos, kad kāds no vecākiem nepilda pienākumu par uzturlīdzekļu nodrošināšanu saviem bērniem. Uzturlīdzekļus no valsts garantēto līdzekļu fonda var saņemt bērna vecāks, aizbildnis vai pilngadīgs bērns līdz 21 gada vecumam, ja tas turpina iegūt izglītību.
Iespēja palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru saistīta ar stabilu Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību un pozitīvām tendencēm regresa kārtībā atgūtajos līdzekļos. Dati liecina, ka regresa kārtībā atgūti 11,6 miljoni eiro, kas ir par 2,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Tas liecina, ka Tieslietu ministrijas pagājušajā gadā rosinātās izmaiņas, mainot ieturējuma apmēru no parādnieku darba algas, ir devušas pozitīvu ietekmi. Ieturējumu samazināšanas mērķis bija veicināt parādnieku legālu nodarbinātību un ilgtermiņā nodrošināt parādu atgūšanu. Pēc šo izmaiņu ieviešanas pieaudzis gan atgūto līdzekļu apjoms, gan ar parādniekiem noslēgto vienošanos skaits, kas apliecina fonda stabilu darbību un vecāku lielāku iesaisti savu pienākumu izpildē.
Vēl par tēmu:
Matisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākJānis Upenieks: Par valsts parādu bez emocijām
Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības...
Lasīt tālākLBAS un LDDK vienotas pozīcijā par valsts izdevumu samazinājuma nepietiekamību pašreizējā situācijā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālāk