• Tweet

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti no rītdienas – 20.decembra – būs publiski pieejami Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē, un ikviens bez ierobežojuma varēs iepazīties ar tiem VDK dokumentiem, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, tām, kuras nav drošības komitejas darbinieki, informatori un ar čekas darbību saistītas amatpersonas. To Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien, 19.decembrī, sacīja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Lai piekļūtu bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem Nacionālā arhīva vietnē, interesentiem būs jāreģistrējas – jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese un parole, kā arī dokumentu izmantošanas mērķis. Šāda piekļuves kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas šodien stājušies spēkā.

Komisijas priekšsēdētājs A.Kaimiņš šodienas sēdē atzinīgi vērtēja Nacionālā arhīva paveikto, tehniski nodrošinot interesentiem ērtu reģistrēšanos arhīva mājaslapā un piekļuvi čekas dokumentu digitālajām kopijām. “Autorizēšanās digitālās vietnēs ir ierasta prakse, un arī reģistrēšanās arhīva mājaslapā, visticamāk, nesarežģīs piekļuvi čekas maisu dokumentiem,” pauda A.Kaimiņš.

Saskaņā ar Saeimā šī gada 4.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” dokumentus publicēs, lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību.

Starp jau šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka.

Saeima noteica, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu personas dati, tai skaitā tie, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību, būs publicējami pilnībā.

Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, Latvijas Nacionālajam arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz arhīva rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti, teikts likumprojektā.

Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām.

Tāpat likumā noteikts, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.

VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, iepriekš anotācijā atzīmējuši grozījumu autori.

Foto: Saeimas kanceleja