No 1. jūlija graudaugu nozarē piemēros PVN apgrieztās maksāšanas kārtību
![]()
No šī gada 1.jūlija nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu, piegādēm plānots piemērot tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību. To paredz ceturtdien, ceturtdien, 16.jūnijā, Saeimā galīgā lasījumā pieņemtie grozījumi PVN likumā.
Likuma izmaiņas paredz, ka nodokli par graudaugu – kviešu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, griķu, tritikāles, sojas pupu, linsēklu, rapšu vai ripšu sēklu – piegādēm, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm valsts budžetā maksā preču saņēmējs. Šāda kārtība būs piemērojama tikai tad, ja abi darījuma partneri ir reģistrēti kā PVN maksātāji.
Saskaņā ar PVN apgriezto maksāšanas kārtību par nodokļa nomaksu valsts budžetā atbildīgs būs preču saņēmējs, kurš preču piegādātājam samaksā rēķinā norādīto vērtību bez PVN bezskaidras naudas norēķina veidā.
PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tiek ieviesta, jo graudaugu nozarē vērojama tendence pieaugt PVN krāpniecības riskiem, likumprojekta anotācijā norādījusi Finanšu ministrija.
“Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju izvairīšanās no PVN nomaksas un PVN krāpšanas shēmas, kuras tiek izmantotas graudaugu nozarē, ir tādas pašas, kā citās jomās – “fiktīvu” rēķinu par reāli nenotikušajām piegādēm izmantošana, kā arī “pazudušā komersanta” krāpšanas shēmas. Graudaugu nozarē šobrīd darbojas 3 742 nodokļu maksātāji, no kuriem 1 725 jeb 17,2% ir reģistrēti PVN maksātāji.
Jāatzīmē, ka PVN apgrieztā maksāšanas kārtība ir terminēts pasākums cīņai pret PVN krāpniecību minētajā nozarē, proti, saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu to var ieviest uz laiku līdz 2018. gada 31. decembrim. Labāku un efektīvāku rezultātu sasniegšanai ir nepieciešams ieviest administratīvu un kontroles pasākumu kopumu.
Līdz 2017. gada 30. jūnijam Latvijai būs jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai, kurā detalizēti novērtēta ieviestās kārtības efektivitāte un lietderība.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2016. gada 1. jūlijā.
Foto:Kincse_j/https://pixabay.com/en/users/Kincse_j-24771//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk