No 1. janvāra apvienos VID Finanšu un Muitas policiju
No nākamā gada 1.janvāra apvienos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu un Muitas policijas, izveidojot Nodokļu un muitas policiju, savukārt jauna VID Iekšējās drošības pārvalde turpmāk būs pakļauts dienesta ģenerāldirektoram.
To paredz Saeimas ceturtdien, 28.septembrī, apstiprinātie grozījumi Krimināllikumā.
Kā intervijā Latvijas Radio pauda VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, abas policijas ir nelielas struktūrvienības un to apvienošana ļaus efektīvāk izmeklēt nodarījumus. Savukārt Iekšējās drošības dienests, kas līdz šim bija Finanšu policijas struktūrvienība un izmeklēja VID darbinieku pārkāpumus, tagad neatradīsies interešu konflikta situācijā.
Kā zināms, Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.
Pašlaik VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija, kā arī Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.
Saeima pērn septembrī noraidīja likumu grozījumus, kas paredzēja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam.
Iebildes saņēma ideja VID Finanšu policijas paspārnē Iekšējās drošības dienestam paredzēt arī izmeklēšanas iestādes funkcijas, vienlaikus nododot šo iestādi VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālāk
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālāk
Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālāk
LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk