Nespēj sadalīt Parex parādus
Valsts un bijušie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iniciē aizvien jaunus tiesas procesus, kuros jādala nauda un atbildība par naudas trūkumu Parex atstātajā mantojumā.
Rīt Rīgas apgabaltiesa pasludinās savu spriedumu par Parex bankas prasību atcelt līgumu, ar kuru bankas bijušais līdzīpašnieks Valērijs Kargins uzdāvinājis savam dēlam Remam savu depozītu bankā; analoģiska tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā notiek arī starp banku un otru tās bijušo līdzīpašnieku V. Krasovicki. Uz depozītu pretendē arī kāda Krievijas firma, kas sakās atpirkusi dāvinājumu un cenšas tikt pie naudas ar Krievijas tiesu instanču palīdzību. Latvija savukārt demonstrē savu spēku, turpinot kriminālprocesu par šīs naudas izkrāpšanas mēģinājumu. R. Kargins ir iepīts vēl vienā kriminālprocesā it kā par zemes piesavināšanos Kombuļu pagastā Latgalē.
Bankas īpašniekiem piederējušos depozītus Parex banka prasīja apķīlāt kā nodrošinājumu bankas prasībai atlīdzināt bankai zaudējumus, kas esot radušies tās bijušo īpašnieku un vienlaikus tiešo vadītāju dēļ. Zaudējumi ir patiešām vareni – banka tika pārņemta 2008. gada 8. novembrī ar 3,3 miljardu aktīviem, no kuriem pēc sadalīšanas starp Parex banku un banku Citadele nav palicis miljards. Daļa aktīvu dzēsti kopā ar pasīviem, bet tik un tā paliek varbūt 300 – 500 miljonu latu iztrūkums, ko aktīvi nenosegs. Banka ir palielinājusi prasījumu summu pret V. Karginu un V. Krasovicki, bet arī viņi vērsušies tiesā pret valsti Finanšu ministrijas, Parex bankas u.c. ar bankas nacionalizāciju saistītu organizāciju personā. Viņu advokāts Uģis Grūbe prasību raksturo arī tēlaini. Viņaprāt, kompensāciju par nemākulību nacionalizēta īpašuma apsaimniekošanā neesot prasījuši «pat boļševiki, vienīgi ir zināms, ka cita vara pieprasīja samaksāt par lodi» (ir vairāki nostāsti, kas varētu būt «cita vara»). Mazāk tēlaini sakot, strīds ir par to, cik ticama bija bankas bilance tās nacionalizācijas brīdī. Tad tika teikts, ka aktīvi sedz pasīvus un valsts dabūs atpakaļ visu aizdevumu bankai, kad tā pakāpeniski realizēs aktīvus. Tagad šķiet, ka vēl neatdotie 769 miljoni latu pilnā apmērā atdoti netiks.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk