• Tweet

Otrdien kļuva zināms kārtējais uzņēmums, kuram eiro ieviešana garantēs ne tikai papildu izdevumus, bet arī iespēju tos atpelnīt.

Finanšu ministrijas konkursā par poligrāfijas, prezentācijas materiālu un prezentreklāmas ražošanas un piegādes pakalpojumu nodrošināšanu eiro ieviešanas komunikācijas projektā uzvarēja SIA Žurnāls Santa.

Projekta īstenošanā gaidāmi vēl divu konkursu rezultāti, kuros līgumi tiks noslēgti par apmēram 450 tūkstošiem latu, taču sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, vai nepieciešams tērēt naudu eiro popularizēšanai, ja pievienošanās eirozonai vairs nav novēršama.

Žurnāls Santa, kas bija vienīgais pretendents šajā konkursā, par 89 tūkstošiem latu izgatavos un piegādās informatīvus poligrāfijas materiālus visā Latvijā, arī dažādus plakātus, bukletus un kampaņas Godīgs eiro ieviesējs uzlīmes tirgotājiem.

Finanšu ministrija sola, ka šonedēļ varētu kļūt zināms uzvarētājs 285 tūkstošu latu vērtajā konkursā par eiro komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Šajā konkursā ministrijai jāizvēlas no trīs pretendentiem. Savukārt par 177 tūkstošu latu vērto līgumu par sabiedrības informēšanas kampaņas informatīvo materiālu izvietošanu medijos cīnās deviņi pretendenti.

Ekonomistu apvienības 2010 biedrs un Einara Repšes jaunā politiskā projekta Latvijas attīstībai aktīvists Mārtiņš Bondars uzskata, ka šīm investīcijām, cenšoties panākt lielāku eiro popularitāti, neesot jēgas, jo lēmumu tik un tā nav iespējams mainīt. «Lēmums tika pieņemts, Latvijai jau iestājoties Eiropas Savienībā, arī esošā valdība un partijas, kas gāja uz vēlēšanām, teica, ka eiro tiks ieviests, sākot ar 2014. gadu,» saka M. Bondars, kas uzskata, ka eiro propaganda vairs nav nepieciešama.

Arī Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers apšauba nepieciešamību tērēt līdzekļus eiro popularizēšanai. Viņš gan atzīst, ka pārāk liela iedzīvotāju neuzticība jaunajai valūtai var veidot nelabvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku.

«Droši vien, ka nav jēgas tērēt līdzekļus. No vienas puses, ņemot vērā zemo atbalstu eiro, var saprast – ja naudai ir zems atbalsts iedzīvotāju vidū, tas ekonomikai ir bīstami. Tādēļ droši vien pieņemts lēmums tērēt, lai paaugstinātu to atbalstu. Vai tas izdosies, grūti spriest. Valdība droši vien uzskata, ka daļa iedzīvotāju ir neizglītoti un uz tā rēķina atbalstu varēs palielināt,» saka profesors, atgādinot kādu ekonomistu dogmu – naudai tikai tad ir vērtība, ja cilvēki tic, ka tai ir vērtība.

Informatīvās kampaņas nozīmi nenoliedz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju nodaļas profesore Inta Brikše. «Viens no mērķiem ir nodrošināt cilvēkiem izpratni par pašu procesu – kā tas notiks, kā izskatīsies. Tādēļ tā informatīvā daļa ir ļoti būtiska. Cilvēki vienmēr baidās, ja kaut kas notiek ar naudu, tādēļ tas ir svarīgi ikdienas dzīves stabilitātei un izpratnei. Tas pat nav jautājums par to, patīk vai nepatīk eiro, bet lai cilvēks būtu rīcībspējīgs ar šo naudu,» kampaņas informatīvā komponenta nepieciešamību un lietderību akcentē I. Brikše.

Ne mazāko šaubu par kampaņas nepieciešamību nav Ralfam Vīlandam, kas vada Hill+Knowlton Latvia – uzņēmumu, kas ir viens no trim pretendentiem uz 285 tūkstošus latu vērto līgumu.

«Nauda ir drošības un stabilitātes jautājums, tāpēc nekad nav par maz centienu skaidrot izmaiņas. Pāreja uz eiro nav klasiska naudas reforma, jo lats pēdējos gados ir eiro atvasinājums, bet notikums ir vizuāli acīmredzams – lats nebūs, būs eiro. Tātad sabiedrības uztverē nozīmīgas pārmaiņas,» skaidro eksperts.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis