• Tweet

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro veidos darba grupu nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei ar mērķi izstrādāt priekšlikumus konkurences veicināšanai farmācijas tirgū. Viens no darba grupas galvenajiem uzdevumiem ir panākt, lai Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiktu sekmēta to pieejamība.

Plānots, ka darba grupā strādās eksperti no Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

“Kā ekonomikas ministrs esmu identificējis potenciālas problēmas farmācijas tirgū, kas neļauj šim tautsaimniecības sektoram pilnvērtīgi attīstīties. Šobrīd tirgū pastāv konkurenci ierobežojoši noteikumi, piemēram, īpašs regulējums aptiekām, kurās izgatavo zāles, tām nodrošinot 500 metru barjeru, kurā citi komersanti nav tiesīgi izvietot savu aptieku. Rezultātā bez konkurences spiediena zāles tiek pārdotas par visaugstāko iespējamo cenu. Šī ir tikai viena no vairākām eksistējošām problēmām šajā tirgū,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Darba grupas galvenais uzdevums būs izstrādāt stratēģiju un priekšlikumus nozares sakārtošanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par medikamentiem. Savukārt, kompensējamo medikamentu izmaksas ir liels slogs valsts budžetam.

“Vispārzināms fakts ir arī tas, ka farmācijas tirgus Latvijā ir ļoti koncentrēts, un zāļu tirdzniecību Latvijā šobrīd kontrolē daži lielie aptieku tīkli. Situācija regulētā tirgū, kurā nesamērīgi dominē daži lielie spēlētāji, ir vērtējama kā konkurenci ierobežojoša un tirgus attīstību bremzējoša. Šāda, monopolstāvoklim ļoti tuva situācija neveicina veselīgu konkurenci un, iespējams, kropļo vietējo tirgu. Tas ir arī ir būtisks šķērslis taisnīgas un ekonomiski pamatotas medikamentu cenu politikas nodrošināšanai,” norāda R. Nemiro.

Farmācijas nozare un medikamentu tirgus ir specifisks un sarežģīta joma. Ministrs saskata to, ka daudzlīmeņu attiecībās starp ražotājiem, lieltirgotavām, aptieku tīkliem, slimnīcām, ārstiem un klīnikām bieži netiek vērtētas iedzīvotāju vajadzības un maksātspēja, ķēdes dalībniekiem cenšoties maksimāli nopelnīt. Arī medikamenti iedalās dažādās grupās ar individuāliem cenas veidošanas principiem. Recepšu medikamentu gadījumā par kompensējamajiem maksā valsts, taču par tiem, kas nav kompensācijas sistēmā, pilnā apmērā maksā pats pacients. Darba grupas uzdevums būs izvērtēt visus šos tirgus ķēdes posmus un novērst šķēršļus, kas kavē veselīgas konkurences veidošanos nozarē.