• Rīga
    Clear
    13°C
     
04/08/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.

Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā kadastrs.lv. Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā.

LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu. Prognozētās kadastrālās vērtības nereti krietni pārsniedz īpašumu pašreizējo tirgus vērtību. Komercīpašumu gadījumā itin bieži varētu rasties situācija, ka liela vai pat lielākā daļa no plānotajiem nomas ieņēmumiem būs jānovirza nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai.

Šos un citus aspektus, savus priekšlikumus eksperti izteikuši tikko kā notikušajā Valsts zemes dienests (VZD) rīkotajā diskusiju, kurā piedalījās LANĪDA un Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) pārstāvji.

“Absurdi šķiet, ka, minot konkrētus piemērus, kur noteiktajai kadastrālajai vērtībai nav kopsakarības ar reālo tirgus cenu, VZD dienesta pārstāvji tā arī nespēja izskaidrot, kā ir radusies šāda situācija. Taču neapstrīdams ir fakts, ka ļoti daudzos gadījumos noteiktās kadastrālās vērtības ievērojami (līdz pat 5-6 reizēm) atšķiras no reālajām tirgus vērtībām, kas apliecina sistēmas, metodikas kļūdu VZD darbā.

Mūsu pieredze rāda, ka nepamatoti augstās kadastrālās vērtības ir tieši lielai daļai komercīpašumu (biroju ēkas/īres nami, noliktavu kompleksi, ražošanas ēkas), kur nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājumam var būt graujošas sekas,” uzsver SIA Vestabalt valdes locekle Līga Uzkalne.

Nomnieki papildus esošajai nomas maksai nespēs maksāt paaugstinātu nodokļa likmi un tiks prasīta nomas maksas atlaide ēku īpašniekiem vai arī nomnieki-īrnieki būs spiesti noslēgtos līgumus uzteikt un meklēt lētākas telpas.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis neveicina tirgus attīstību, tieši pretēji – tas novedīs pie situācijas, kad liela daļa namīpašnieku vairs nespēs pilnvērtīgi pārvaldīt ēkas, plānot ieguldījumus, un kopējais investīciju klimats strauji pasliktināsies. Atļaušos apgalvot, ka šādi nepārdomāti lēmumi un to tālākā virzība, kad pats VZD atzīst, ka nespēj sarežģītiem un lieliem īpašumiem precīzi noteikt vērtības, ir bīstams un var izraisīt nākošo ekonomisko krīzi un vairāku ārvalstu investoru, fondu aiziešanu no Latvijas,” brīdina Līga Uzkalne.

Pašlaik kadastrālās vērtības noteikšanas metodika klibo, piekrīt SIA Langes pils vadītājs Andrejs Valters. Savulaik kadastrālās vērtēšanas noteikumos bija ietverta prasība pēc 85% “drošības spilvena” jeb kadastrālās vērtības bija jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, savukārt tagad to atbilstību valsts ir noteikusi robežās no 90 līdz 110%.

Problēma ir tā, ka, vērtējot īpašumus masveidā, netiek ņemti vērā dažādi specifiski konkrēta īpašuma faktori, līdz ar to ir liela datu dispersija/izkliede, neprecizitāte. Kāda noteikta īpašuma faktiskā tirgus vērtība tādējādi var būt gan būtiski zemāka par “vidējo temperatūru slimnīcā”, gan vairākas reizes to pārsniegt, skaidro Andrejs Valters.

Tā kā kadastrālā vērtība nevar pārsniegt konkrēta nekustamā īpašuma tirgus vērtību, kā arī ņemot vērā masveida vērtēšanas metožu nenovēršamu iespējamo neprecizitāti attiecībā uz konkrēto nekustamo īpašumu, “drošības spilvens” varētu būt pat 75% apmērā no vidējas tirgus līmeņa.

“Kadastrālo vērtību pārskatīšana būtu jāveic kopā ar nozares profesionāļu ieteiktajiem metodikas uzlabojumiem, kas, pirmkārt, nodrošinātu objektīvu vērtību atspoguļošanu, otrkārt, noteiktu agrāk plānoto kadastrālo vērtību ierobežošanu ne vairāk kā 85% apmērā no tirgus vērtības un, treškārt, novērstu risku, ka noteiktu objektu prognozētā kadastrālā vērtība var būtiski pārsniegt tirgus vērtību. Ir nepieciešami uzlabojumi arī VZD procedūrās, jo ir piemērs, kad VZD neaktualizē īpašuma stāvokli atbilstoši reālajai situācijai dabā – Rīgas centrā ir pašvaldības piespiedu kārtā nojaukta ēka, kas dabā nepastāv, taču pastāv kadastra datu bāzē ar vērtību virs miljons eiro, no kā attiecīgi tiek aprēķināts nodoklis.

Turklāt kadastrālo vērtību izmaiņas jāveic kontekstā ar konkrētiem nodokļu politikas mērķiem, pretējā gadījumā ir skaidrs, ka, ieviešot prognozētās kadastrālās vērtības bez nekustamā īpašuma nodokļa korekcijām, izmaksu pieauguma slogs daudzos gadījumos būs nepanesams. Korekcijas var veikt gan ar neapliekamo summu ieviešanu, gan nodokļu likmes samazināšanu, gan speciālo vērtību izmantošanu nodokļa aprēķinam. Būtiski, lai šī polemika nebūtu vērsta uz populismu un papildu rūpēm par vienīgā mājokļa atvieglojumiem stratēģiski paredzētu arī komercīpašumu, attīstības projektu un naudas plūsmas objektu investīciju mērķu sasniegšanu un tirgus izaugsmi. Ignorējot šos jautājumus, riskējam ar iepriekš pieminēto tirgus segmentu vērtības ilgtermiņa samazināšanos un stagnāciju,” uzskata Vestards Rozenbergs, Baltic Sotheby’s International Realty īpašnieks.

Būtu vērts analizēt un pārņemt labās prakses piemērus no kaimiņvalstīm. Piemēram, līdzīgi kā Lietuvā arī pie mums varētu tikt ieviesta iespēja konkrēta īpašuma īpašniekam apstrīdēt aprēķināto kadastrālo vērtību, pamatojoties uz neatkarīga sertificēta vērtētāja atzinumu – veikto īpašuma novērtējumu.

Eksperti mudina izskatīt arī iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt tikai zemi, kā tas savukārt ir Igaunijā.

881 skatījumi




Video

SDTIC vadītājs: Zīmola novērtēšanas pētījums palīdzēs noskaidrot rebrendinga nepieciešamību

22/09/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Lai arī vajadzības gadījumā jebkuru zīmolu var izveidot no nulles, ļoti svarīgi ir nepārtraukti strādāt pie sava zīmola pilnveidošanas. Tātad identificēt zīmola stiprās un vājās puses...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā atklāj 34 jaunus Covid-19 gadījumus – vairāk nekā puse saslimuši no viena uzņēmuma

22/09/2020 | Autors: Labdien.lv redakcija

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 34 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējā diennaktī veikti 2690 Covid-19...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro par Rebenoka nogalināšanu: Es domāju, ka tā ir pasūtījuma slepkavība

22/09/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Lai arī Valsts policija uzskata, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība varēja būt laupīšanas blakusefekts, nogalinātā draugs un bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV)...

Lasīt tālāk
Video

VK: Profesionālās izglītības sistēma – bez vienotas vadības, sadrumstalota un sarežģīti pārvaldāma

22/09/2020

Profesionālās vidējās izglītības sistēma ir jāpilnveido atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Profesionālās vidējās izglītības sistēmas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Baltkrievu uzņēmumi uz Latviju nemaz tā neraujas – problēmas rada ne tikai kontu atvēršana

21/09/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Baltkrievijas uzņēmumu pārcelšanos uz Latviju apgrūtina ne tikai problēmas ar bankas kontu atvēršanu, bet arī komunikācija un mācību valoda to darbinieku bērniem, žurnālistiem sacīja...

Lasīt tālāk
Video

SDTIC vadītājs: Kvalitatīvs produkts ne vienmēr nozīmē apmierinātus klientus

21/09/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Uzņēmēju vidū arvien pieprasītāki kļūst klientu apmierinātības pētījumi, kas palīdz sekmēt uz klientu vajadzībām vērstu pakalpojumu attīstību. Sabiedriskās domas un tirgus izpētes...

Lasīt tālāk
Video

Jurists: Advokāta Rebenoka slepkavībā nevar izslēgt politisko pasūtījumu

21/09/2020 | Autors: Labdien.lv redakcija

Naktī uz svētdienu savā mājā nogalināts advokāts Pāvels Rebenoks. Policija kriminālprocesu uzsākusi par slepkavību, ja tā izdarīta saistībā ar laupīšanu. Vienlaikus netiek izslēgts,...

Lasīt tālāk
Video

Autotransporta direkcija: Rēzeknes autoosta pasažieru pārvadātājiem – dārgākā Baltijā

21/09/2020

Autotransporta direkcija sākusi izvērtējumu, kā ar naudu rīkojas 33 Latvijā strādājošās autoostas. Atklājies, ka daudzās izdevumi ir neadekvāti – sētnieki saņem pat vairākus tūkstošus,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā reģistrē vēl vienu jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu

21/09/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēts viens jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Aizvadītajā diennaktī veikti...

Lasīt tālāk
Video

Šī nedēļa gaidāma silta un bieži spīdēs saule

21/09/2020

Tuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un sauss laiks, nedēļas vidū, termometra stabiņam sasniedzot +24...+25° atzīmi, iespējams, tiks uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras...

Lasīt tālāk