• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
04/08/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.

Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā kadastrs.lv. Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā.

LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu. Prognozētās kadastrālās vērtības nereti krietni pārsniedz īpašumu pašreizējo tirgus vērtību. Komercīpašumu gadījumā itin bieži varētu rasties situācija, ka liela vai pat lielākā daļa no plānotajiem nomas ieņēmumiem būs jānovirza nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai.

Šos un citus aspektus, savus priekšlikumus eksperti izteikuši tikko kā notikušajā Valsts zemes dienests (VZD) rīkotajā diskusiju, kurā piedalījās LANĪDA un Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) pārstāvji.

“Absurdi šķiet, ka, minot konkrētus piemērus, kur noteiktajai kadastrālajai vērtībai nav kopsakarības ar reālo tirgus cenu, VZD dienesta pārstāvji tā arī nespēja izskaidrot, kā ir radusies šāda situācija. Taču neapstrīdams ir fakts, ka ļoti daudzos gadījumos noteiktās kadastrālās vērtības ievērojami (līdz pat 5-6 reizēm) atšķiras no reālajām tirgus vērtībām, kas apliecina sistēmas, metodikas kļūdu VZD darbā.

Mūsu pieredze rāda, ka nepamatoti augstās kadastrālās vērtības ir tieši lielai daļai komercīpašumu (biroju ēkas/īres nami, noliktavu kompleksi, ražošanas ēkas), kur nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājumam var būt graujošas sekas,” uzsver SIA Vestabalt valdes locekle Līga Uzkalne.

Nomnieki papildus esošajai nomas maksai nespēs maksāt paaugstinātu nodokļa likmi un tiks prasīta nomas maksas atlaide ēku īpašniekiem vai arī nomnieki-īrnieki būs spiesti noslēgtos līgumus uzteikt un meklēt lētākas telpas.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis neveicina tirgus attīstību, tieši pretēji – tas novedīs pie situācijas, kad liela daļa namīpašnieku vairs nespēs pilnvērtīgi pārvaldīt ēkas, plānot ieguldījumus, un kopējais investīciju klimats strauji pasliktināsies. Atļaušos apgalvot, ka šādi nepārdomāti lēmumi un to tālākā virzība, kad pats VZD atzīst, ka nespēj sarežģītiem un lieliem īpašumiem precīzi noteikt vērtības, ir bīstams un var izraisīt nākošo ekonomisko krīzi un vairāku ārvalstu investoru, fondu aiziešanu no Latvijas,” brīdina Līga Uzkalne.

Pašlaik kadastrālās vērtības noteikšanas metodika klibo, piekrīt SIA Langes pils vadītājs Andrejs Valters. Savulaik kadastrālās vērtēšanas noteikumos bija ietverta prasība pēc 85% “drošības spilvena” jeb kadastrālās vērtības bija jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, savukārt tagad to atbilstību valsts ir noteikusi robežās no 90 līdz 110%.

Problēma ir tā, ka, vērtējot īpašumus masveidā, netiek ņemti vērā dažādi specifiski konkrēta īpašuma faktori, līdz ar to ir liela datu dispersija/izkliede, neprecizitāte. Kāda noteikta īpašuma faktiskā tirgus vērtība tādējādi var būt gan būtiski zemāka par “vidējo temperatūru slimnīcā”, gan vairākas reizes to pārsniegt, skaidro Andrejs Valters.

Tā kā kadastrālā vērtība nevar pārsniegt konkrēta nekustamā īpašuma tirgus vērtību, kā arī ņemot vērā masveida vērtēšanas metožu nenovēršamu iespējamo neprecizitāti attiecībā uz konkrēto nekustamo īpašumu, “drošības spilvens” varētu būt pat 75% apmērā no vidējas tirgus līmeņa.

“Kadastrālo vērtību pārskatīšana būtu jāveic kopā ar nozares profesionāļu ieteiktajiem metodikas uzlabojumiem, kas, pirmkārt, nodrošinātu objektīvu vērtību atspoguļošanu, otrkārt, noteiktu agrāk plānoto kadastrālo vērtību ierobežošanu ne vairāk kā 85% apmērā no tirgus vērtības un, treškārt, novērstu risku, ka noteiktu objektu prognozētā kadastrālā vērtība var būtiski pārsniegt tirgus vērtību. Ir nepieciešami uzlabojumi arī VZD procedūrās, jo ir piemērs, kad VZD neaktualizē īpašuma stāvokli atbilstoši reālajai situācijai dabā – Rīgas centrā ir pašvaldības piespiedu kārtā nojaukta ēka, kas dabā nepastāv, taču pastāv kadastra datu bāzē ar vērtību virs miljons eiro, no kā attiecīgi tiek aprēķināts nodoklis.

Turklāt kadastrālo vērtību izmaiņas jāveic kontekstā ar konkrētiem nodokļu politikas mērķiem, pretējā gadījumā ir skaidrs, ka, ieviešot prognozētās kadastrālās vērtības bez nekustamā īpašuma nodokļa korekcijām, izmaksu pieauguma slogs daudzos gadījumos būs nepanesams. Korekcijas var veikt gan ar neapliekamo summu ieviešanu, gan nodokļu likmes samazināšanu, gan speciālo vērtību izmantošanu nodokļa aprēķinam. Būtiski, lai šī polemika nebūtu vērsta uz populismu un papildu rūpēm par vienīgā mājokļa atvieglojumiem stratēģiski paredzētu arī komercīpašumu, attīstības projektu un naudas plūsmas objektu investīciju mērķu sasniegšanu un tirgus izaugsmi. Ignorējot šos jautājumus, riskējam ar iepriekš pieminēto tirgus segmentu vērtības ilgtermiņa samazināšanos un stagnāciju,” uzskata Vestards Rozenbergs, Baltic Sotheby’s International Realty īpašnieks.

Būtu vērts analizēt un pārņemt labās prakses piemērus no kaimiņvalstīm. Piemēram, līdzīgi kā Lietuvā arī pie mums varētu tikt ieviesta iespēja konkrēta īpašuma īpašniekam apstrīdēt aprēķināto kadastrālo vērtību, pamatojoties uz neatkarīga sertificēta vērtētāja atzinumu – veikto īpašuma novērtējumu.

Eksperti mudina izskatīt arī iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt tikai zemi, kā tas savukārt ir Igaunijā.

1,072 skatījumi




Video

Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās

18/07/2025

Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks

18/07/2025

Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....

Lasīt tālāk
Video

Sprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa

17/07/2025

Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām

17/07/2025

2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Maijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada

16/07/2025

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...

Lasīt tālāk
Video

AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs

16/07/2025

Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....

Lasīt tālāk
Video

LTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut

15/07/2025

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...

Lasīt tālāk
Video

Laikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?

15/07/2025

Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...

Lasīt tālāk
Video

Vienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam

15/07/2025

Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...

Lasīt tālāk
Video

“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem

14/07/2025

“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...

Lasīt tālāk