• Tweet

Pirmdien, 2. jūnijā, Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotās senatores veiktās pārbaudes rezultātus, atzina, ka nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā paredzētajiem ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem. Par šādu lēmumu nobalsoja 29 no 30 klātesošajiem senatoriem.

Pārbaudot trauksmes cēlējas ziņojumu, netika konstatēts, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir centies piespiest uzraugošo prokurori kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības. Ģenerālprokuratūrā ir notikušas ierastās darba apspriedes sarežģītu juridisko jautājumu apspriešanai konkrētā kriminālprocesā. Par to, ka ziņojumā minēto sanāksmju mērķis bija kolēģu starpā profesionāli diskutēt par krimināltiesiskajiem jautājumiem, nevis trauksmes cēlējas psiholoģiskā ietekmēšana nolūkā piespiest kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības, apliecina ne tikai iztaujāto personu norādītais, bet arī sanāksmju formāts. Uz sanāksmēm tika aicināti un tajās piedalījās ne tikai ģenerālprokurors un trauksmes cēlēja, bet arī citi krimināltiesību nozares speciālisti. Sanāksmju laikā notikušas spraigas diskusijas. Visi sanāksmju dalībnieki apstiprināja, ka diskusijas bija par profesionāliem ar lietu saistītiem jautājumiem. Darba apspriedes un diskusijas ir normāla prokuratūras darba sastāvdaļa, un domstarpības juridisko jautājumu interpretācijā ir jurista ikdiena.

Netika konstatēta norādījumu došana Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas izpratnē. Prokuratūra ir hierarhiska iestāde, tas noteikts likumā. Ģenerālprokuroram ir vairāki likumiski mehānismi, kā ietekmēt prokuratūras darbu, tai skaitā dot norādījumus zemāk stāvošiem prokuroriem. Norādījumi nedrīkst būt patvaļīgi – tie nedrīkst būt pretēji likumam vai balstīti acīmredzami nepareizā interpretācijā. Ja prokurors šaubās, vai norādījums ir tiesisks, viņš var prasīt noformēt to rakstveidā. Tas netika darīts.

Netika konstatēti personiski draudi, tai skaitā draudi prokurores karjerai vai labklājībai, disciplināratbildības draudi, bosings, Netika konstatēti arī priekšlikumi manipulēt ar lietu, lietas apstākļiem, pierādījumiem, tāpat arī personiski ģenerālprokurora motīvi lietas iznākumā.

Diskusiju gaitā izskanēja divas frāzes, kuras var uztvert kā personisku apvainojumu. Taču, ņemot vērā diskusiju saturu, tas nesasniedz pakāpi, lai varētu runāt par personas sistemātisku un pastāvīgu pazemošanu vai ietekmēšanu. Sanāksmju dalībnieki norādījuši arī to, ka aizskarošu izteicienu lietošana, uzbrūkošs stils, empātijas trūkums pret oponentu ir veids, kādā ģenerālprokurors nereti komunicē ar padotajiem. Līdz ar to šis konkrētais gadījums nav vērtējams kā psiholoģiskais terors pret konkrēto cilvēku.

Konkrētajā gadījumā var runāt par koleģiālo ētiku, taču pašas par sevi šīs frāzes nesasniedz pakāpi, kura, pastāvot ģenerālprokurora amata augstajai aizsardzības pakāpei, dotu pamatu atbrīvot ģenerālprokuroru no amata.

Atzinums par ģenerālprokurora atlaišanas pamata pārbaudes rezultātiem
Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs rosināja, saņemot trauksmes cēlējas ziņojumu un atbilstoši Trauksmes celšanas likumam izvērtējot tajā norādītos apstākļus. Augstākās tiesas priekšsēdētājs secināja, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams, tādēļ saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu ierosināja pārbaudi, kuru veikt pilnvaroja senatori Aiju Brantu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.