Nekārtības IZM grauj augstākās izglītības prestižu Latvijā

Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jau vairākus gadus valda nekārtības, kas arvien pamanāmākas kļuva līdz ar “Vienotības” deputāta Kārļa Šadurska nokļūšanu pie nozares vadības stūres. Ministrija kļuvusi par īstu sabiedrības “rūpju bērnu” – sākot jau no pedagogu algu un skolu tīklu reformām, beidzot ar izglītības kvalitātes uzraudzību un nepamatotām augstskolu reorganizācijām. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska publiski paustās idejas kļūst arvien absurdākas un, šķiet, ka tā viņš sabiedrībā cenšas radīt ilūziju, ka rosīgi strādā, lai gan patiesībā reformas ir bezmērķīgas un nepārdomātas.
Līdz šim ministrijai tā arī nav izdevies veiksmīgi īstenot savas ieceres, par ko pārliecinājāmies jau vasarā, kad pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem, tika apstiprināts jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Solījumi par vienlīdzību un taisnīgumu cieta neveiksmi un tā vien izskatās, ka jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu enerģiju papildus izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Arī solītais algu pieaugums daudziem pedagogiem izpalika un radīja kārtējo vilšanos.
Pašlaik izglītības sistēma cieš no vēl viena IZM sasteigta lēmuma, par kuru uzzinājām pirms pāris nedēļām. Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar negaidītu ieceri pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU). Ministrija gan joprojām nespēj uzrādīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizācijas plānu un tā vietā figurē tikai īss melnraksts uz divarpus lappusēm bez konkrētiem skaitļiem un ekonomiskā pamatojuma.
Plāna neesamība novērojama arī ministrijas iecerē uzlabot skolēnu sniegumu, kā rezultātā jau no septembra pakāpeniski tiks mainīts mācību saturs. Jau tagad tiek pārmests īsais pielāgošanās laiks, savukārt skolotāji pauž neizpratni par kompetencēs balstītu izglītības saturu un ir neziņā par to, kā būs jāmāca un kas gaidāms.
Papildus tam, izglītības prestižu grauj arī interneta vidē plaukstošais un zeļošais bakalaura un maģistra darbu pirkšanas pārdošanas bizness, kurā, kā izrādās, visticamāk, iesaistīti arī paši pasniedzēji. Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst – ja patiešām pieķertu, ka bakalaura vai maģistra darbus par samaksu tirgo arī kādi augstskolās strādājoši pasniedzēji, tas būtu pamatīgs trieciens. Risinājumus šai problēmai ministrija gan nepiedāvā.
“Tie diplomdarbi, kas aiziet tirgū un ir pieprasīti, aiz tiem ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas aiz tā stāv, kas tos gatavo, un nav izslēgts, ka tie varbūt ir arī kādi pasniedzēji. Cilvēki, protams, meklē dažādas piepelnīšanās iespējas,” telekanālam LNT atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Laura Treimane.
Lai arī ministrija ir informēta par šādiem sludinājumiem, ne tā, ne arī Augstākās izglītības padome (AIP) nav lūgusi policijai noskaidrot pasniedzēju iesaisti šajā morāli netīrajā biznesā. IZM skaidro, ka tas nekur nav definēts kā pārkāpums, tā ir komercdarbība un nevar pret to vērsties ar sankcijām.
Šāda IZM bezdarbība, kas grauj izglītības prestižu valstī, liecina, ka ministrija joprojām nevēlas ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai, un arī esošais, partiju “Vienotība” pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis negrib vai nespēj uzņemties atbildību par sabiedrībai vitāli svarīgiem jautājumiem.
Šobrīd notikušais atbilst bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla pirms gada prognozētajam, proti, Šadurskis savā jaunajā amatā reformas nevirzīs. “Man nav pārliecības, ka Šadurskis pats aktīvi nesīs reformu karogu, cīnīsies, argumentēs un pieņems smagus lēmumus. Šī pārliecība man veidojusies pēc vairākām sarunām ar viņu,” norādīja bijušais ministrs.
Izskatās, ka līdzīgi kā Šadurska pārstāvētā partija, arī pats ministrs daudz runā, bet maz dara, radot iespaidu par reformām, kuras it kā notiek, bet tanī pat laikā tiek virzītas bez plāna un ekonomiska pamatojuma.
Nesakārtotība izglītības sistēmā prasa, lai ministrs beidzot saņemtu drosmi un uzņemtos politisku atbildību par notiekošo. Sagaidot ministra demisiju, arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tukšrunātājs Šadurskis būs daudz noderīgāks kā Saeimas deputāts, nevis ministrs. Jo tālāk no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo labāk!
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālāk