• Tweet

Jau gandrīz mēnesi Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas Rīgas Centrālcietumā – lai arī politiķim nolasīts vien pirmās instances saīsinātais spriedums, viņam piemērots bargākais no drošības līdzekļiem – apcietinājums. Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums paredz īpašus gadījumus, kas ir apcietinājuma piemērošanas pamatā, bet neviens no tiem neatbilst Lemberga situācijai, rodas loģisks jautājums – vai apcietinājums kalpojis kā šova elements? Nevar nepamanīt arī to, ka Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone tikai dažas dienas pirms lēmuma par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Aivaram Lembergam tika paaugstināta amatā. Vai to var uzskatīt tikai par sakritību?

Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī. Spriedumu nolasīja lietas tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone. Lai arī Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesai jāņem vērā nesamērīgais tiesvedības un pirmstiesas izmeklēšanas ilgums, kas nozīmē, ka samērīgi būtu izraudzīties sodu, kas nesaistīts ar brīvības atņemšanu, Lembergs pēc sprieduma nolasīšanas tika apcietināts.

Jansone skaidroja, ka Lembergs jāapcietina, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka drošības līdzekli–apcietinājumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu apelācijas kārtībā. Atsevišķi šo drošības līdzekli pārsūdzēt nevar.

Taču, ja paskatāmies likumā, tad likumīgā un taisnīgā kriminālprocesā lietas virzītājs gan pirms tiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesvedības laikā piemēro samērīgu un atbilstošu drošības līdzekli un to attiecīgi turpina piemērot līdz sprieduma spēkā stāšanās. Savukārt pēc sprieduma pasludināšanas arī loģiski šo drošības līdzekli turpina piemērot, līdz spriedums stājas likumīgā spēkā. Taču šajā gadījumā tas nav noticis.

Uz to publiski norādījis arī zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks: “Aizstāvība, apsūdzība procesā viena otrai pārmeta vilcināšanu. Bet šāda apcietināšana tiesas zālē Latvijai var radīt riskus ECT. Tam īsti neredzu tiesisko loģiku. Cilvēks gājis uz tiesas sēdēm, nav nekur bēdzis un, ja gribēja, varēja 12 gadu laikā trīsreiz aizbēgt. Tagad pēkšņi izdomās laisties lapās?”. Līdzīgs viedoklis bija arī citiem tiesību ekspertiem.

Tad kāpēc Lembergam piemērots pilnīgi neatbilstošs drošības līdzeklis? Šeit gan nevar nepamanīt ne tikai atkāpes no Kriminālprocesa likuma normām, bet arī faktu, ka Lemberga lietas tiesnese Jansone sešas dienas pirms lēmuma paaugstināta amatā, kā rezultātā viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju. Tieši tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) bija izdevies Tieslietu padomē panākt nepieciešamo balsu skaitu Jansones iecelšanai amatā. Vai tiešām sakritība?

Nevar arī nepamanīt Bordāna īpašās rūpes par Jansoni. Šā gada 10. martā Bordāns izplatīja paziņojumu, ka “Augstākās tiesas priekšsēdētāja izteikumi par Lemberga prāvu un kolēģiem grauj tiesu varas reputāciju un apdraud investīcijas Latvijā”. Tieslietu padomes locekļus gan pārņēma dziļa vienprātība, ka ministram vajadzētu atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.

Vai varētu būt tā, ka arī Jansones paaugstinājums bija mēģinājums ietekmēt Lemberga lietu? Tad par cik taisnīgu varam uzskatīt tās iznākumu?

Foto: F64