Neatbalsta ierosinājumu pagarināt mācību gadu
Pagarinot mācību gadu ķeksīša pēc, tikai tādēļ, ka citur Eiropā mācību gads ir ilgāks nekā Latvijā, ieguvuma nebūs, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, vērtējot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu mācību gadu noslēgt līdz ar vasaras saulgriežiem.
Arodbiedrības priekšsēdētāja pauž neizpratni, kādēļ tas būtu nepieciešams un ko ar to plānots panākt. «Šis jautājums skar ļoti daudz iesaistīto pušu – bērnus, vecākus, skolotājus. Ir jārīko plaša diskusija, uzrunājot arī pašvaldības, jo ilgāks mācību gads nozīmē papildu finansējumu, kas jānovirza skolēnu pārvadāšanai, ēdināšanai un ne tikai. Ja mācību gada pagarināšana tiek pamatota ar skolēnu darba dienas atslogošanu, tad, manuprāt, vispirms jārunā par mācību saturu – vai patiešām bērniem jāmāca viss, ko tagad māca.» I. Mikiško uzsver – vasara jau tā ir īsa, un pēc garā ziemas perioda skolēniem būs ļoti grūti koncentrēties mācībām.
Izglītības ministrs informē, ka uzdevums: pārskatīt skolēnu noslodzi – mācību gada un mācību dienas garumu – ietverts valdības rīcības plānā par to, kādi pasākumi jāveic izglītībā. Izvērtēšana tiks veikta līdz nākamā gada martam. Ministrs norāda, ka 2012./2013. mācību gads, visticamāk, sāksies 3. septembrī, bet, iespējams, mācību gada beigas tiks pagarinātas. Ministrs pieļāva, ka 2013. gadā skolēniem vasaras brīvlaiks sāksies līdz ar Jāņiem. R. Ķīlis teic, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze. R. Ķīlis skaidro, ka mācību gada pagarināšana ir instruments, kā risināt jautājumu par nepieciešamību mācīties vairāk, jo, ja citviet mācību gada garums ir vidēji 181–184 dienas, Latvijā tikai 169 dienas. Nākotnē iecerēts, ka mācību gads arī varētu sākties agrāk – augustā.
Vēl viens Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktuāls šā brīža dienaskārtības jautājums ir saistīts ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto ieceri bērniem skolas gaitas uzsākt no sešu gadu vecuma.
Izglītības ministrs gan norāda – ja nākamgad iedzīvotājiem neizdosies pieņemt vienotu lēmumu šajā jautājumā, kā hipotētisks risinājums varētu būt situācija, ka daļa izglītības iestāžu piedāvātu mācības uzsākt no sešu, citas – no septiņu gadu vecuma. «Un vecākiem būtu iespējas brīvi izvēlēties, kurā skolā savu atvasi sūtīt,» akcentē R. Ķīlis. Gan šesgadnieki, gan septiņus gadus veci bērni skolas solā pavadītu 12 gadu, bet vidusskolu pirmie absolvētu 18 gadu vecumā, bet otrie – 19 gados.
Kopumā valdības rīcības plānā, kas skar izglītības jautājumus, iekļautas 60 dažādas aktivitātes, piemēram, izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai un citi pasākumi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālāk