• Tweet

Tajā pašā laikā salīdzināt Bordānu ar āzi būtu pavisam nepareizi, jo, kā zināms, kazas un āži ir ļoti gudri dzīvnieki, kuriem viegli var iemācīt dažādas kopsakarības, ko nevarētu teikt par Bordānu, kura ietiepība šobrīd apdraud ne tikai jaunas valdības veidošanu, bet arīdzan visu pārējo partiju dotos solījumus sabiedrībai.

Jo ilgāk kavējas valdības izveidošana, jo lielāka krīze ievelkas veselības aprūpes un citās jomās. Tā vien šķiet, ka Bordāns nemaz nevēlas būt valdībā, jo nevar izpildīt vēlētājiem dotos solījumus – 1,7 miljardi eiro valdības budžetā nav. Bordāna vienīgais uzdevums, šķiet, ir skaļi blēt, cik viss ir slikti, un ar nagu turpināt vilkt “sarkanās līnijas”, stāvot pie jaunās valdības vārtiem, bet neiet pa tiem iekšā.

Kā zināms, partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems aicinājis Jauno konservatīvo partiju līdz sestdienas, 8.decembra, vakaram pārdomāt par labu dalībai viņa valdībā. “Šobrīd mūsu zemē mastā goda vietā ir uzvilkts karogs ar sarkanām līnijām. Kad pusmastā ir visa Latvijas valsts, kad pusmastā ir veselības aprūpe vai izglītības sistēma, kad pusmastā ir arī cilvēku maciņu biezums. Un nekas nemainīsies, kamēr karogs ar līnijām būs goda vietā kā vienīgais apliecinājums vēlmei rēķināt un skaitļot savus personīgos popularitātes punktus, bet aizmirstot par galveno – mūsu zemes cilvēkiem. Jā, acīmredzot nav svarīgi, ka netiks apstiprināts budžets un iestrēgs jebkuras reformas vai cilvēku algas, galvenais ir karogs ar līnijām. Nekas nemainīsies, kamēr politiķos un sabiedrībā nenotiks pašizvērtējums,” norādījis Gobzems.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka turpina atbalstīt valdības veidošanas sarunas četru partiju formātā, norādot, ka viņi nav nākuši politikā, lai ieņemtu vienu vai otru amatu, bet gan lai it kā ieviestu pamanāmas pārmaiņas, kuras izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs. “Jau sākotnēji Jauno konservatīvo biedru sapulcē mēs esam stingri definējuši, ka gadījumos, ja tas būs matemātiski iespējams, mēs atbalstīsim jaunās koalīcijas izveidi bez partiju “Saskaņas” un “Zaļo un zemnieku savienības” piedalīšanās, un pie šiem principiem mēs esam stingri turējušies,” paziņojumā medijiem uzsvēra JKP līderis Jānis Bordāns.

Bordāns izmisīgi turas pie šīm “sarkanajām līnijām”, pat neskatoties uz to, ka partijai Gobzema valdībā atvēlēti veseli četri ministru portfeļi un tieši tie, kurus “konservatīvie” ir vēlējušies. Tāpat JKP nīstie “zaļzemnieki” nemaz neatrodas soļa tuvumā tieslietu vai iekšlietu ministrijām, bet tā vietā tiem atvēlēta vien aizsardzības un zemkopības ministrija.

Ja jebkuram āzim noliktu priekšā šādus argumentus un ļautu iegūt gan kārotos kāpostus, gan leknāko zāli un priežu zariņus, diez vai tas izraisītu tādu pretreakciju, kādu mēs šobrīd vērojam Bordāna izpildījumā. Viņam acīmredzot “sarkano līniju” karogi ir daudz svarīgāki par vēlētāju interesēm un uz paplātes pasniegtajām iespējām īstenot savus solījumus.

Un tas arvien stingrāk pastiprina bažas, ka Bordāns nemaz nav pat plānojis iet valdībā – vispirms jau uzstādot neizpildāmus solījumus, kuru dēļ izgāzās viņa paša mēģinājums izveidot rīcībspējīgu valdību, bet nu ietiepīgi iestājoties pret ZZS valdībā, pat neskatoties, ka tai atvēlēta statista loma tajā.

Šāda uzvedība atstāj pavisam maz vietas fantāzijai, kāpēc Bordānam “sarkanās līnijas” ir svarīgākas par visu pārējo. Šķiet, vai nu Bordāns darbojas savu labvēļu uzdevumā – arvien biežāk medijos tiek runāts gan par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni dāsnumu, gan kādas komercbankas devīgumu – vai arī viņš varētu apkalpot Austrumu kaimiņa intereses, jo neapšaubāmi no šīs situācijas galvenā ieguvēja ir “Saskaņa”, kura šobrīd stāvot malā sevi demonstrē kā uzticamu un prognozējamu spēku vēlētājiem, kamēr citi melni kā velni, notašķījušies dubļos, starppartiju cīņas arēnā. Vai varētu būt vēl citi varianti?

Un šis “āža faktors” ir jāņem vērā un jāizvērtē katram, kurš 13. Saeimas vēlēšanās balsošanas urnā iemeta biļetenu ar JKP nosaukumu un joprojām pieskaita sevi pie loģiski domājošiem cilvēkiem.

Ja Bordāns nav izmantojis visas iespējas, kuram viņam ir dotas (un tās ir bijušas ne mazums), lai izpildītu vēlētājiem dotos solījumus, tad viņu pat nevar salīdzināt ar spītīgu āzi. Būsim atklāti – neapvainosim āžus un meklēsim citu salīdzinājumu, lai raksturotu Bordāna rīcību. Kaut ko necenzējamu…