Ne viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole

Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum), Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā secina, ka ne viss šo līdzekļu apjoma ieguldījums Altum ir pamatojams. Šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ. Valsts kontrolei nākas atzīt, ka nav arī skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.
Līdz 2020. gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros Altum kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.
Kopumā atbalsts operatīvi ir sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad Altum ir piemērojis atkāpes no normatīvo aktu prasībām, paplašinot Ministru kabineta noteikumos nosauktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus, kā arī atkāpes no Altum iekšējiem kritērijiem gan aizdevuma nodrošinājuma, gan nodokļu parādu nosacījumu piemērošanā. Vienlaikus atzinīgi vērtējams, ka jau revīzijas laikā tika izstrādāti grozījumi atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, paplašinot Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus atbilstoši faktiskajai praksei.
No valsts budžeta Altum piešķirtie 190 miljoni eiro tika paredzēti piecu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas programmu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, portfeļgarantijas, kapitāla fonds un lielo komersantu garantijas) īstenošanai. Piešķirtas finanses ne tikai sagaidāmo zaudējumu segšanai un būtiskiem Altum izdevumiem šo programmu administrēšanai, bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas teikto arī līdzekļi aizdevumu izsniegšanai un ieguldījumu veikšanai. Aizdevumu izsniegšanai Altum aizņēmies arī 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, bet vienlaikus 150 miljonus eiro bija ieplānots aizņemties Valsts kasē.
Valsts kontrole norāda, ka no 190 miljoniem eiro Altum rezerves kapitālā ieguldāmā valsts budžeta finansējuma par 100 miljoniem eiro, kas domāti trijām atbalsta programmām, Ekonomikas ministrija vispār nav noteikusi, kas ar šīs naudas atlikumu būtu darāms pēc programmu darbības beigām, kad būs atmaksāti aizņēmumi un, iespējams, radies atlikums. Valsts kontroles ieskatā, šādi nosacījumi par atlikušo līdzekļu turpmāko izmantošanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka arī citreiz šī nauda tiek piešķirta tādam atbalstam, ko valsts ir izvirzījusi kā prioritāru, vai arī tā tiek atmaksāta valsts budžetā.
Valsts kontrole uzsver, ka tad, ja netiks nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī par sniegto atbalstu un tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, sabiedrība nevarēs gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu apsaimniekošanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies regulāri un savlaicīgi publiskot informāciju par Covid-19 pārvarēšanas atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu, kā arī ieviest pārējos Valsts kontroles ieteikumus.
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālākPirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālāk