Ne viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole

Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum), Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā secina, ka ne viss šo līdzekļu apjoma ieguldījums Altum ir pamatojams. Šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ. Valsts kontrolei nākas atzīt, ka nav arī skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.
Līdz 2020. gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros Altum kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.
Kopumā atbalsts operatīvi ir sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad Altum ir piemērojis atkāpes no normatīvo aktu prasībām, paplašinot Ministru kabineta noteikumos nosauktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus, kā arī atkāpes no Altum iekšējiem kritērijiem gan aizdevuma nodrošinājuma, gan nodokļu parādu nosacījumu piemērošanā. Vienlaikus atzinīgi vērtējams, ka jau revīzijas laikā tika izstrādāti grozījumi atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, paplašinot Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus atbilstoši faktiskajai praksei.
No valsts budžeta Altum piešķirtie 190 miljoni eiro tika paredzēti piecu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas programmu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, portfeļgarantijas, kapitāla fonds un lielo komersantu garantijas) īstenošanai. Piešķirtas finanses ne tikai sagaidāmo zaudējumu segšanai un būtiskiem Altum izdevumiem šo programmu administrēšanai, bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas teikto arī līdzekļi aizdevumu izsniegšanai un ieguldījumu veikšanai. Aizdevumu izsniegšanai Altum aizņēmies arī 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, bet vienlaikus 150 miljonus eiro bija ieplānots aizņemties Valsts kasē.
Valsts kontrole norāda, ka no 190 miljoniem eiro Altum rezerves kapitālā ieguldāmā valsts budžeta finansējuma par 100 miljoniem eiro, kas domāti trijām atbalsta programmām, Ekonomikas ministrija vispār nav noteikusi, kas ar šīs naudas atlikumu būtu darāms pēc programmu darbības beigām, kad būs atmaksāti aizņēmumi un, iespējams, radies atlikums. Valsts kontroles ieskatā, šādi nosacījumi par atlikušo līdzekļu turpmāko izmantošanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka arī citreiz šī nauda tiek piešķirta tādam atbalstam, ko valsts ir izvirzījusi kā prioritāru, vai arī tā tiek atmaksāta valsts budžetā.
Valsts kontrole uzsver, ka tad, ja netiks nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī par sniegto atbalstu un tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, sabiedrība nevarēs gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu apsaimniekošanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies regulāri un savlaicīgi publiskot informāciju par Covid-19 pārvarēšanas atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu, kā arī ieviest pārējos Valsts kontroles ieteikumus.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un mitrs laiks
Nedēļas nogalē gaidāms pārsvarā mākoņains laiks un nokrišņi visā valsts teritorijā – lietus, smidzināšana un vietām arī slapjš sniegs. Pūšot galvenokārt lēnam vējam, daudzviet...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākŠonedēļ būs drēgns laiks, bet ar maz nokrišņiem
Aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dažādus laikapstākļus – brāzmainu vēju, daudzviet Latvijā izveidojās pirmā sniega sega, kā arī teritorijas lielākajā daļā brīvdienās tika novērota...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālāk