Ne viss Covid-19 krīzes atbalsta ieguldījums “Altum” ir pamatojams, secinājusi Valsts kontrole
Noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum), Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā secina, ka ne viss šo līdzekļu apjoma ieguldījums Altum ir pamatojams. Šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ. Valsts kontrolei nākas atzīt, ka nav arī skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.
Līdz 2020. gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros Altum kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.
Kopumā atbalsts operatīvi ir sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad Altum ir piemērojis atkāpes no normatīvo aktu prasībām, paplašinot Ministru kabineta noteikumos nosauktos Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus, kā arī atkāpes no Altum iekšējiem kritērijiem gan aizdevuma nodrošinājuma, gan nodokļu parādu nosacījumu piemērošanā. Vienlaikus atzinīgi vērtējams, ka jau revīzijas laikā tika izstrādāti grozījumi atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, paplašinot Covid-19 ietekmi pamatojošos kritērijus atbilstoši faktiskajai praksei.
No valsts budžeta Altum piešķirtie 190 miljoni eiro tika paredzēti piecu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas programmu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, portfeļgarantijas, kapitāla fonds un lielo komersantu garantijas) īstenošanai. Piešķirtas finanses ne tikai sagaidāmo zaudējumu segšanai un būtiskiem Altum izdevumiem šo programmu administrēšanai, bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas teikto arī līdzekļi aizdevumu izsniegšanai un ieguldījumu veikšanai. Aizdevumu izsniegšanai Altum aizņēmies arī 80 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, bet vienlaikus 150 miljonus eiro bija ieplānots aizņemties Valsts kasē.
Valsts kontrole norāda, ka no 190 miljoniem eiro Altum rezerves kapitālā ieguldāmā valsts budžeta finansējuma par 100 miljoniem eiro, kas domāti trijām atbalsta programmām, Ekonomikas ministrija vispār nav noteikusi, kas ar šīs naudas atlikumu būtu darāms pēc programmu darbības beigām, kad būs atmaksāti aizņēmumi un, iespējams, radies atlikums. Valsts kontroles ieskatā, šādi nosacījumi par atlikušo līdzekļu turpmāko izmantošanu ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka arī citreiz šī nauda tiek piešķirta tādam atbalstam, ko valsts ir izvirzījusi kā prioritāru, vai arī tā tiek atmaksāta valsts budžetā.
Valsts kontrole uzsver, ka tad, ja netiks nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmu izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī par sniegto atbalstu un tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, sabiedrība nevarēs gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu apsaimniekošanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Altum ir apņēmusies regulāri un savlaicīgi publiskot informāciju par Covid-19 pārvarēšanas atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu, kā arī ieviest pārējos Valsts kontroles ieteikumus.
Vēl par tēmu:
Ukrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālāk