Nākotnes saistības 4,5 miljardu apmērā: Valsts kontrole brīdina par pieaugošo izdienas pensiju slogu
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies.
Arvien paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, nākotnes saistības ir sasniegušas vismaz 4,5 miljardus eiro – pēdējais laiks izvērtējumam, vai rīkojamies pārdomāti un vai spēsim to atļauties. Un papildus tam arī šogad nav iztikts bez Valsts kontroles gadiem asi kritizētās prakses pieprasīt budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet tērēt pavisam citiem. Tas ir kā slikts ieradums, no kura netiekam vaļā – mānīšanās valdības kolēģiem, parlamentāriešiem, kuri balso par budžetu, un vislielākā mērā sabiedrībai, kuras prioritātes šādas pieejas dēļ bieži tiek atstātas novārtā.
Vērtējot finanšu revīzijas, gada pārskatus galvenajos posteņos iestādes ir sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums. Divas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai. Par diviem pārskatiem tomēr esam snieguši modificētus atzinumus.
Izdienas pensiju tēmu Valsts kontrole padziļināti vērtēja jau 2015. gadā pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijas ietvaros un turpināja to darīt arī šogad finanšu revīzijās. Izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk un šobrīd jau pārsniedz 75 miljonus eiro gadā. Pārbaudījām, kā šīs saistības tiek uzskaitītas. Pēc pašreizējām aplēsēm nākotnes saistības, kuras valsts ir uzņēmusies izdienas pensiju nodrošināšanai, ir vismaz 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban apzinām izmaksas, bet nākotnē pavisam noteikti rosināsim atbildīgās institūcijas izvērtēt, vai varam turpināt attiekties pret izdienas pensiju jautājumiem kā līdz šim.
Kā ik gadu, paralēli finanšu revīzijām esam skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāšu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklājam situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. To spilgti ilustrē arī revīzijās konstatētais, šeit minam tikai dažus piemērus.
Jau piekto gadu “it kā” demontējam Salaspils kodolreaktoru. No šim mērķim sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem VARAM, par jomu atbildīgā ministrija, 3,5 miljonus ir pārdalījusi pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas guļ par demontāžu atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”. Lieki piebilst, ka piecu gadu laikā reaktora demontāža nav iesākta, neskatoties uz ilgstošiem vides speciālistu brīdinājumiem.
Valsts policijas tehnisko līdzekļu iepirkumi, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām. Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Tā, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu. No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par pieciem tūkstošiem iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem 400 tūkstošiem eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienlaikus plaši medijos izskanējis Iekšlietu ministrijas amatpersonu satraukums par nepietiekamo finansējumu stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanai uz Latvijas ceļiem.
Arī šogad diemžēl neiztiekam bez gadījumiem, par kuriem mums jāinformē tiesībaizsardzības iestādes turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Tādi ir četri, tai skaitā Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.
Sniegti arī 67 ieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 49 – attiecas uz atbilstības jautājumiem. Ieviesti tie ļaus uzlabot iestāžu darbību nākotnē.
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk