Nākotnes saistības 4,5 miljardu apmērā: Valsts kontrole brīdina par pieaugošo izdienas pensiju slogu
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies.
Arvien paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, nākotnes saistības ir sasniegušas vismaz 4,5 miljardus eiro – pēdējais laiks izvērtējumam, vai rīkojamies pārdomāti un vai spēsim to atļauties. Un papildus tam arī šogad nav iztikts bez Valsts kontroles gadiem asi kritizētās prakses pieprasīt budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet tērēt pavisam citiem. Tas ir kā slikts ieradums, no kura netiekam vaļā – mānīšanās valdības kolēģiem, parlamentāriešiem, kuri balso par budžetu, un vislielākā mērā sabiedrībai, kuras prioritātes šādas pieejas dēļ bieži tiek atstātas novārtā.
Vērtējot finanšu revīzijas, gada pārskatus galvenajos posteņos iestādes ir sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums. Divas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai. Par diviem pārskatiem tomēr esam snieguši modificētus atzinumus.
Izdienas pensiju tēmu Valsts kontrole padziļināti vērtēja jau 2015. gadā pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijas ietvaros un turpināja to darīt arī šogad finanšu revīzijās. Izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk un šobrīd jau pārsniedz 75 miljonus eiro gadā. Pārbaudījām, kā šīs saistības tiek uzskaitītas. Pēc pašreizējām aplēsēm nākotnes saistības, kuras valsts ir uzņēmusies izdienas pensiju nodrošināšanai, ir vismaz 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban apzinām izmaksas, bet nākotnē pavisam noteikti rosināsim atbildīgās institūcijas izvērtēt, vai varam turpināt attiekties pret izdienas pensiju jautājumiem kā līdz šim.
Kā ik gadu, paralēli finanšu revīzijām esam skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāšu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklājam situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. To spilgti ilustrē arī revīzijās konstatētais, šeit minam tikai dažus piemērus.
Jau piekto gadu “it kā” demontējam Salaspils kodolreaktoru. No šim mērķim sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem VARAM, par jomu atbildīgā ministrija, 3,5 miljonus ir pārdalījusi pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas guļ par demontāžu atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”. Lieki piebilst, ka piecu gadu laikā reaktora demontāža nav iesākta, neskatoties uz ilgstošiem vides speciālistu brīdinājumiem.
Valsts policijas tehnisko līdzekļu iepirkumi, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām. Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Tā, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu. No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par pieciem tūkstošiem iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem 400 tūkstošiem eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienlaikus plaši medijos izskanējis Iekšlietu ministrijas amatpersonu satraukums par nepietiekamo finansējumu stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanai uz Latvijas ceļiem.
Arī šogad diemžēl neiztiekam bez gadījumiem, par kuriem mums jāinformē tiesībaizsardzības iestādes turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Tādi ir četri, tai skaitā Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.
Sniegti arī 67 ieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 49 – attiecas uz atbilstības jautājumiem. Ieviesti tie ļaus uzlabot iestāžu darbību nākotnē.
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālāk