Nākotnes saistības 4,5 miljardu apmērā: Valsts kontrole brīdina par pieaugošo izdienas pensiju slogu
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies.
Arvien paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, nākotnes saistības ir sasniegušas vismaz 4,5 miljardus eiro – pēdējais laiks izvērtējumam, vai rīkojamies pārdomāti un vai spēsim to atļauties. Un papildus tam arī šogad nav iztikts bez Valsts kontroles gadiem asi kritizētās prakses pieprasīt budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet tērēt pavisam citiem. Tas ir kā slikts ieradums, no kura netiekam vaļā – mānīšanās valdības kolēģiem, parlamentāriešiem, kuri balso par budžetu, un vislielākā mērā sabiedrībai, kuras prioritātes šādas pieejas dēļ bieži tiek atstātas novārtā.
Vērtējot finanšu revīzijas, gada pārskatus galvenajos posteņos iestādes ir sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums. Divas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai. Par diviem pārskatiem tomēr esam snieguši modificētus atzinumus.
Izdienas pensiju tēmu Valsts kontrole padziļināti vērtēja jau 2015. gadā pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijas ietvaros un turpināja to darīt arī šogad finanšu revīzijās. Izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk un šobrīd jau pārsniedz 75 miljonus eiro gadā. Pārbaudījām, kā šīs saistības tiek uzskaitītas. Pēc pašreizējām aplēsēm nākotnes saistības, kuras valsts ir uzņēmusies izdienas pensiju nodrošināšanai, ir vismaz 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban apzinām izmaksas, bet nākotnē pavisam noteikti rosināsim atbildīgās institūcijas izvērtēt, vai varam turpināt attiekties pret izdienas pensiju jautājumiem kā līdz šim.
Kā ik gadu, paralēli finanšu revīzijām esam skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāšu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklājam situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. To spilgti ilustrē arī revīzijās konstatētais, šeit minam tikai dažus piemērus.
Jau piekto gadu “it kā” demontējam Salaspils kodolreaktoru. No šim mērķim sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem VARAM, par jomu atbildīgā ministrija, 3,5 miljonus ir pārdalījusi pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas guļ par demontāžu atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”. Lieki piebilst, ka piecu gadu laikā reaktora demontāža nav iesākta, neskatoties uz ilgstošiem vides speciālistu brīdinājumiem.
Valsts policijas tehnisko līdzekļu iepirkumi, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām. Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Tā, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu. No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par pieciem tūkstošiem iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem 400 tūkstošiem eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienlaikus plaši medijos izskanējis Iekšlietu ministrijas amatpersonu satraukums par nepietiekamo finansējumu stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanai uz Latvijas ceļiem.
Arī šogad diemžēl neiztiekam bez gadījumiem, par kuriem mums jāinformē tiesībaizsardzības iestādes turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Tādi ir četri, tai skaitā Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.
Sniegti arī 67 ieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 49 – attiecas uz atbilstības jautājumiem. Ieviesti tie ļaus uzlabot iestāžu darbību nākotnē.
Vēl par tēmu:
Latvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālākNedēļas nogale saglabāsies silta
Septembra pirmās dienas aizvadītas ar siltu laiku, tomēr vietām novērots arī lietus un negaiss. Nedēļas turpmākajās dienās būtiskas izmaiņas laika apstākļos nav gaidāmas - laiks vēl...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Ārkārtējā situācija izsludināta,...
Lasīt tālākMājas cūku novietnē Cesvaines pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Madonas novada Cesvaines pagastā, cūku novietnē ar 41 mājas cūku, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic slimības apkarošanas...
Lasīt tālākSiliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākArmands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākSeptembris iesāksies mēreni silts ar mainīgiem laika apstākļiem
Septembra sākumā laika apstākļi būs mainīgi – brīžiem starp mākoņiem izsprauksies kāds saules stars un vietām līs, naktīs veidosies migla, bet dažās dienās pastāv arī pērkona...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālāk