Nākamnedēļ valdība lems par 2019. gada budžetu
Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība plāno apstiprināt likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
“2019. gada valsts budžets ir tehnisks budžets, kas tapis netipiskos apstākļos. Tomēr, pateicoties mērķtiecīgam kolēģu darbam, kā arī dialogam ar pašvaldībām un nozaru asociācijām, varēsim īstenot vairākas sabiedrībai nozīmīgas prioritātes. Budžets būs līdzsvarots, nodrošinās stabilitāti uzņēmējiem un iedzīvotājiem, vienlaikus pastiprinot ēnu ekonomikas ierobežošanu un ievērojot fiskālos nosacījumus,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval).
Papildu 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
3 miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.
2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019. gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos. Vienlaikus aktīva diskusija bija par pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu kopā ar speciālo dotāciju proporciju kopbudžeta nodokļu ieņēmumos un pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2019. gadā.
2019. gada pagaidu budžeta pamatprincipos noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Savukārt valsts budžetā 2019. gadam tiek nodrošināts pašvaldībām, ka pašvaldību budžetos garantētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu eiro apmērā, atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam apjomam sadalījumā pa pašvaldībām, kas nodrošina visām pašvaldībām izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu pret 2018. gadu.
Jāuzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 100% apmērā, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem pašvaldību budžetos.
Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt piektdien, 8. martā.
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālāk