Nākamajā mācību gadā skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu arī dabaszinībās
No 2023./2024. mācību gadu skolēniem būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī fizikā, ķīmijā, vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos, kas atbalstīti valdībā.
Sākotnēji – līdz 2025./2026. mācību gadam – valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa darba veidā, kas ļaus Valsts izglītības satura centram izstrādāt un aprobēt nepieciešamo saturu, lai no 2025./2026. mācību gada pārbaudes darbu varētu kārtot jau centralizētā eksāmena formā. Monitoringa darba rezultāts neietekmēs izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Pašlaik vispārējās vidējās izglītības posma noslēgumā jauniešiem ir jākārto valsts pārbaudes darbi
latviešu valodā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; svešvalodā (angļu, vācu vai franču) – vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī; matemātikā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; kā arī jākārto ne mazāk kā divi valsts pārbaudes darbi padziļinātājos kursos – augstākajā mācību satura apguves līmenī.
Apstiprinot grozījumus noteikumos saistībā ar valsts pārbaudes darbu dabaszinībās, Ministru kabinets arī uzdod IZM līdz 2023.gada 1.februārim sadarbībā ar nozares organizācijām un sociālajiem partneriem izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus MKN Nr. 583 attiecībā uz obligātā centralizētā eksāmena indeksa aprēķina formulu. Nepieciešamības gadījumā attiecīgie grozījumi ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, kā arī izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas STEM aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Īstenojot šos pasākumus, tiks radīti vienlīdzīgi izglītības satura pieejamības nosacījumi skolēniem ikvienā vidējās izglītības iestādē, bet līdz tam valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g. un 2024./2025.m.g. tiks īstenots monitoringa darba formā, ieviešot centralizēto eksāmenu no 2025./2026. mācību gada.
Lai nodrošinātu pārbaudes darba ieviešanu, Valsts izglītības satura centram ik gadu ir nepieciešami 320 000 eiro pārbaudes darba satura izstrādei, norisei un vērtēšanai. Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem STEM mācību līdzekļu pieejamībai, ik gadu nepieciešama aptuveni 1 miljonu eiro liela valsts budžeta mērķdotācija digitālo mācību resursu abonēšanai.
Šodien veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos precizē arī valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā, nosakot, ka tie ir trīs – eksāmens, centralizētais eksāmens un monitoringa darbs.
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Centralizēts eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs.
Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Vēl par tēmu:
Preses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākAicina atbalstīt “ManaBalss.lv” iniciatīvu, lai stiprinātu finansiālo un sociālo drošību ģimenēm ar bērniem
Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākLai mazinātu noziedzību un neformālo hierarhiju, cietumos tiks ierobežota spēļu konsoļu lietošana
Otrdien, 26. augustā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot...
Lasīt tālākUzulnieks: uzlabojam un vienkāršojam bāriņtiesu prasības
Ir paredzētas konceptuālas izmaiņas bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības sistēmā, veidojot mūsdienīgāku, profesionālāku un sabiedrības uzticības cienīgāku bāriņtiesu...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālākDoma laukumā turpinās publiskās lasītavas programma
Turpinot Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākto iniciatīvu, vides objekts “Kopā pie Doma” Doma laukumā šovasar kļuvis par vietu, kur iedzīvotāji tiek aicināti...
Lasīt tālākŠogad jau piektais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē; PVD atgādina par biodrošību
Mārupes novada Babītes pagastā mājas cūku novietnē ar 65 cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Šogad tas ir piektais konstatētais ĀCM uzliesmojums Latvijā. Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākValsts prezidents: iespējami drīz jāapstiprina tiesiskais regulējums austrumu robežas aizsardzības un apsardzības stiprināšanai
19. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, pretmobilitātes materiāltehnisko...
Lasīt tālāk