• Tweet

Nacionālā attīstības plāna (NAP) radīšana izvērtusies par Vienotības un Reformu partijas sacensību daiļrunībā. Valdība vakar plānoti skatīja Pārresoru koordinācijas centra sacerējumu, proti, NAP sākotnējo redakciju, kuras vadmotīvs ir Ekonomikas izrāviens.

Taču neplānoti bija spiesta iepazīties arī ar Reformu partijas alternatīvo daiļdarbu. Tā nosaukumā ir NAP vīzija: Latvija 2020. gadā būs zaļākā valsts pasaulē. Uz ātru roku sacerēta vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā.

Teorētiski tagad jāsākas NAP sabiedriskai apspriešanai, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli par valdības plāniem, bet pēc alternatīvas parādīšanās radās šaubas, kas tad būs šīs sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tāpēc premjers Valdis Dombrovskis ierosināja, ka kolēģu izstrādājumu vēlāk varētu pievienot NAP priekšlikuma statusā.

Neatkarīgās uzrunātie ministri apgalvo, ka abos dokumentos pretrunu nav, ka tie ir savstarpēji papildinoši, taču tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ tad vispār jāparādās vēl vienai versijai. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis gan iebilst, ka tā nav īsti versija, drīzāk – tas pats NAP plāns, tikai izklāstīts kodolīgākā un tautai saprotamākā valodā. Arī darbu apjoms uz to norāda. NAP pirmā redakcija ir 57 lappuses bieza. Savukārt Reformu partijas piedāvājumā ir desmit lappušu.

NAP tekstā atrodama Raiņa, Imanta Ziedoņa un Zentas Mauriņas dzeja un tautas sakāmvārdi. Savukārt zaļās Latvijas vīzijā romantiski teksti par pastaigu basām kājām rasas pielietā zālē un smilšu pilīm. Tāpat netrūkst dažādu jaunvārdu un pat jaunteikumu. Viens no NAP uzdevumiem formulēts šādi: «Nepārsniegt ilgtspēju iespējinošu vidē nonākošā piesārņojuma apjomu.»

Iespējams, iepazīstoties ar šādiem tekstiem, pat izglītotam lasītājam būs grūti saprast, kas tad radīs Latvijas ekonomikas izrāvienu un kāpēc jācīnās par Latvijas zaļumu, ja tā jau ir zaļa bez gala. Uz konkrētības trūkumu norāda arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotības). Viņš labprātāk redzētu lapas piecas sešas ar konkrētiem darba uzdevumiem un to finansējuma avotu. Bet tomēr ir ar mieru akceptēt arī NAP izplūdušo versiju – kompromisa vārdā.

Jāpaskaidro, stīvēšanās ap šiem dokumentiem notiek ne tādēļ, ka partijas vēlas noskaidrot, kura labāk orientējas dzejā. NAP regulēs Latvijas mērogiem visai ievērojamu naudas plūsmu turpmākajos gados. Tādēļ sabiedrībai jāseko, lai nauda pseidozaļu ideju un Raiņa citātu aizsegā neaizplūst neceļos, bet kalpo kopējam sabiedrības mērķim – labi dzīvot. Kopējā tērējamā summa ir aptuveni 3,5 miljardi latu – ES struktūrfondu nauda un aptuveni 500 miljoni no valsts budžeta, kas gadā būs līdz 600 miljoniem. Tāpēc ar piesardzību jāuztver fakts, ka formāli NAP neanalizē mūsu laimīgo nākotni no nozaru viedokļa, bet tajā pašā laikā satur atsevišķas norādes uz konkrētiem ļoti dārgiem projektiem, piemēram, dzelzceļa līnijas Rail Baltic attīstību vai atbalstu atjaunojamajai enerģijai.

Tautsaimniecības attīstība

Patērējot pāris stundas, Latvijai ieskicēto nākotni no NAP melnraksta un tā zaļā papildinājuma ir iespējams izlobīt. Galvenā prioritāte tātad būs ekonomika un tautsaimniecības izaugsme. Globālās konkurētspējas indeksā Latvijai no 64. vietas jāpaceļas virs 40. Kravu apgrozījumam ostās no 65 miljoniem tonnu gadā jāizaug virs 130 miljoniem tonnu. Izaugsmei jābalstās uz ražīgiem uzņēmumiem, eksportu, apstrādes rūpniecības attīstību un inovācijām, par kurām parūpēsies privātā sektora algoti zinātnieki. Liela uzmanība piešķirta atjaunojamajiem energoresursiem, kam 2020. gadā jāveido 40% no kopējā patēriņa. Ēnu ekonomikā strādājošajiem un kontrabandistiem jārēķinās ar lielākiem sodiem. Savukārt par veiksmīgās un bagātās Latvijas tēlu ārvalstīs rūpēsies speciāla aģentūra.

Drošumspēja.

Kas tas tāds?

NAP otrā prioritāte ir cilvēka drošumspējas stiprināšana. Dokumentā skaidrots, ka «cilvēks ar nepietiekamu drošumspēju neprot saskatīt iespējas izaugsmei, jūtas apdraudēts, neuzticas citiem, neredz savu saikni ar valsti un neiesaistās tās dzīvē». Iespējams, ka ar drošumspēju domāta cilvēku labsajūta vai spēja izdzīvot dažādos sarežģījumos. Par svarīgākajiem mērķiem te nosaukta stiprāka vidusšķira un lielāka dzimstība. Tas savukārt iespējams, ja cilvēkam ir «cilvēka cienīgs darbs»».

Sasniedzamie rādītāji ir šādi: apmierinātības ar dzīvi indekss no 5,8 punktiem paaugstinās līdz 6,5 (7 punktu skalā). Lepnums par piederību Latvijai aug no 59,9% līdz 70%. Bet iedzīvotāju skaita kritums apstājas pie nulles 2020. gadā. Tas tiek panākts, veicinot aizbraukušo tautiešu atgriešanos un atbalstot ģimenes. Katru gadu jāpiedzimst 2000 bērniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Jaunajām māmiņām šādas politikas rezultātā jākļūst vēl pusotru gadu jaunākām, dzemdējot vidēji 25 gadu vecumā. Tas tāpēc, lai atliktu laika vēl otram un trešajam bērniņam. Drošumspējas sadaļā liela vērība pievērsta iedzīvotāju izglītošanas jautājumiem, veselībai un darbam. Pēdējam, pēc loģikas, precīzāka vieta būtu ekonomikas sadaļā.

Lauku nākotne

NAP trešā prioritāte ir izaugsmi atbalstošas teritorijas. Te ir iemesls satraukties mazajām pašvaldībām, jo valdība dokumentā skaidri pasaka – laba dzīvošana sagaidāma lielākos centros un Rīgā. Turpretim mazos miestus sagaida guļamvagonu liktenis, labākajā gadījumā.

Dokumentā teikts: «Jāapzinās, ka ierobežotā iedzīvotāju skaita un finanšu resursu dēļ nebūs iespējams veikt proporcionālus ieguldījumus visās 119 pašvaldībās.» Pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātu pārskatīšanas koncentrēti ieguldījumi tiks veikti nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros. Tātad kopumā deviņās lielās un 21 vidēja izmēra pašvaldībā. Tur tiks atbalstīta vietējā uzņēmējdarbība, īpaši lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktu tālāka apstrāde. Arī ceļus plāno remontēt pirmām kārtām centros un tikai tad virzīties uz perifēriju. Savukārt perifērijai tiek solīta autobusu satiksme uz savu centru ar vismaz diviem reisiem dienā. Vismaz kaut kas. Dīvaini, ka šajā sadaļā ir iekodēta valsts labvēlība pret atkritumu šķirošanas biznesu. Tas laukos būs līdzvērtīgs partneris bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Nacionālā attīstības plāna melnraksta sabiedriskā apspriešana sākas šodien un ilgs mēnesi. Pēc tam tas atkal tiks labots un uzlabots, lai ceļotu tālāk uz Saeimu. Sabiedrība ar šo valsts biznesa plānu var iepazīties interneta vietnē www.nap.lv. Turpat arī apspriest un komentēt. Bet septembrī sola organizēt arī klātienes diskusijas reģionos.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne