• Tweet

“Šodien mēs zinām – Satversme ir izcils latviešu valststiesībnieku un politiķu veikums. Mūsu Satversme ir spējusi izdzīvot dažādos laikmetu griežos. To nav vājinājusi ne apturēšana uz vairākiem gadiem un pat ne aizliegšana pusgadsimta garumā. Satversme ir palīdzējusi balstīt Latvijas valstiskumu vissarežģītākajos brīžos. Tā glabājusi un glabā mūsu lielākās vērtības, iemieso mūsu nācijas pastāvēšanas jēgu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, 15. februārī, Satversmes simtās jubilejas gada svinīgajā atklāšanas pasākumā Saeimas namā.

“Satversmei jau ilgāku laiku pirms tās pieņemšanas tika likti ļoti noturīgi pamati – demokrātija, parlamentārisms, tauta kā suverēns. Šīs idejas latviešu tautā bija izauklētas jau gadu desmitu garumā, lūkojoties uz Rietumvalstu pieredzi, uz tā laika progresīvākajiem un humānākajiem politiskajiem strāvojumiem,” pauda I.Mūrniece un atzīmēja, ka konstitucionālo tiesību speciālisti ir atzinuši – mūsu pamatlikums Satversmes sapulcē izstrādāts, izmantojot ļoti plašu konstitucionālo materiālu no vairākām Eiropas valstīm. Vienlaikus darbs bijis radošs, un galu galā tika izveidota oriģināla konstitūcija, kuru grūti salīdzināt ar citām.

Atskatoties uz Satversmes tapšanas gaitu pirms 100 gadiem, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka, lai arī Satversmes sapulces stenogrammas liecina, ka Satversme tapusi asās diskusijās, politisko uzskatu pretišķībās un viedokļu krustugunīs par vissīkākajām teksta niansēm, tomēr skaidri jūtams, ka pāri visam Satversmes sapulces locekļi ir turējuši mērķi radīt savai valstij laikmetīgu, spēcīgu un cienīgu pamatlikumu.

“Moderni, progresīvi, demokrātiski. Ar lielu atbildības sajūtu un lielu cieņu pret savas valsts iedzīvotājiem. Ar skaidriem ideāliem un tālredzīgu skatu nākotnē. Tādā gultnē tapa Latvijas Republikas Satversme. Tādēļ mēs joprojām pateicamies mūsu valsts dibinātājiem, politiķiem un juristiem, tiem, kurus devējam par Satversmes tēviem, par to, ko esam saņēmuši mantojumā – demokrātisku, parlamentāru Latvijas Republiku,” pateicībā pauda I.Mūrniece.

“Droši var teikt, ka mūsu pamatlikums ir pilnībā izturējis laika pārbaudi,” teica I.Mūrniece, atzīmējot, ka Satversmē kopš 1922.gada 7.novembra, kad tā stājās spēkā, grozījumi izdarīti 15 reizes un lielākoties bijuši saistīti ar konstitucionāla rakstura termiņiem un procedūrām, neko būtiski nemainot Satversmes arhitektūrā.

“Kas ir tas, ko tauta šodien gaida no savas konstitūcijas? Pandēmijas laiks mums visiem lika biežāk ieskatīties Satversmē un meklēt tajā atbildes, jo saskārāmies ar daudzām līdz šim nepieredzētām situācijām. Satversme mūs atkal nepievīla. Tā ļāva rast veidu, kā strādāt īpašos, nepieredzētos apstākļos, arī ārkārtējā situācijā,” pauda Saeimas priekšsēdētāja un akcentēja, ka esam no jauna pārliecinājušies – Satversme nevis dod brīvību, drošību un labklājību, bet gan rada visus nepieciešamos apstākļus brīvībai, drošībai un labklājībai.

Satversme nodrošina divus pamatprincipus – parlamentāro demokrātiju un tautas suverenitāti, uzrunas noslēgumā pauda I.Mūrniece un aicināja visus būt savas Satversmes cienīgiem, jo Satversme – tā ir mūsu valstiskuma būtība.

Foto: Saeimas kanceleja