Mūrniece: Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedz 1% no iekšzemes kopprodukta
“Ukrainai ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzaudē – cita risinājuma ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā nav. Tādai šodien jābūt politikai,” ceturtdien, 26. janvārī, Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
“Pašlaik nav pamata sagaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas politikā. Krievija gatavojas ilgstošai karadarbībai, un Putins negatavojas atteikties no saviem imperiālistiskajiem mērķiem Ukrainā un citās valstīs. Putins tic, ka, paildzinot karu, Krievija spēs nogurdināt Ukrainu un tās atbalstītājus. Mums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās, un šīs gaidas ir muļķīgas,” uzsvēra ministre.
I. Mūrniece norādīja, ka NATO nepārprotami ir demonstrējusi savu spēju pielāgoties fundamentālajiem drošības izaicinājumiem un rūpēties par savām dalībvalstīm. Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO nekavējoties stiprināja atturēšanu un aizsardzību NATO Austrumu flangā.
Ministre akcentēja arī to, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, kas pērn kārtējo reizi apliecināja savu apņemšanos atbalstīt un aizstāvēt Latviju. “ASV nodrošina politisko līderību, finansiālo atbalstu NBS spēju attīstībai un militārās klātbūtnes pastiprināšanu.
Runājot par nopietnajiem draudiem, kas joprojām saglabājas, ministre atgādināja, ka Krievija kārtējo reizi apliecinājusi – tā ir drauds transatlantiskajai drošībai. To savā jaunajā stratēģiskajā konceptā ir atzinusi NATO.
“Uzskatu, ka Rietumvalstīm ir jāīsteno mērķtiecīga ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģija, citādi Eiropas drošību apdraudēs jauni, potenciāli vēl lielāki kari. Kritiski svarīga būs rietumvalstu vienotība, lai nodrošinātu maksimālu ilgtermiņa politisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai, cik vien ilgi tas būs nepieciešams,” pauda I. Mūrniece
Aizsardzības ministre aicināja Saeimas deputātus izšķirties par izlēmīgu rīcību, atbalstot izstrādāto Valsts aizsardzības dienesta likumu, kura izskatīšanu jau uzsākusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. “Jūsu spēkos ir nodrošināt, ka Nacionālie bruņotie spēki jau šajā vasarā uzņemtu pirmos brīvprātīgi pieteikušos valsts aizsardzības dienesta karavīrus. “Kavēšanās ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu nav pieļaujama,” likumdevējus mudināja ministre.
Viņa atgādināja, ka viens no svarīgākajiem Aizsardzības ministrijas uzdevumiem pašlaik ir nokomplektēt bruņoto spēku vienības ar nepieciešamo personālsastāvu un palielināt arī rezervistu skaitu. Pretējā gadījumā var trūkt apmācītu, prasmīgu karavīru, kuri spēj pārvaldīt augsti kvalitatīvu un modernu militāro tehniku, ko gatavojas iepirkt arī Latvija.
Ministre īpaši pateicās Kanādai kā mūsu valstī dislocētās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvarnācijai, un teica lielu paldies Albānijai, Čehijai, Itālijai, Islandei, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai un Ziemeļmaķedonijai par to, ka tās karavīri kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem sargā Latvijas sabiedrības drošību.
Aizsardzības ministre izteica gandarījumu, ka Latvijai izdodas sniegt jūtamu atbalstu Ukrainai, izcīnot Krievijas izraisīto karu. “Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas vēl īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sāka militārās palīdzības piegādes Ukrainai,” uzsvēra ministre.
Šobrīd Latvija Ukrainai gatavo jaunu militārās palīdzības kravu, un pēc tās nosūtīšanas mūsu palīdzība Ukrainai būs sasniegusi 370 miljonus eiro jeb 1% no IKP. Pēdējos mēnešos Latvijā arī ir apmācīti vairāk nekā 350 Ukrainas karavīru. Šogad plānots apmācīt ap 2000 Ukrainas karavīru.
Runas noslēgumā I. Mūrniece uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir starptautisko tiesību normās balstīta pasaules kārtība, kā arī novēlēja izdošanos, kopīgi stiprinot mūsu valsts drošību.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valdība plāno ieviest īpašas subsīdijas vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem
Valdība plāno ieviest īpašas subsīdijas vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem pēc atteikšanās no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijai raksturīgajiem...
Lasīt tālākLDDK: Nodokļu politikas priekšlikumi apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir aicinājusi Ekonomikas ministru Viktoru Valaini uz dalību LDDK padomes sēdē, lai diskutētu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par...
Lasīt tālākSiliņa: Finanšu grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar “Altum” garantijām
Grūtībās nonākušos kredītņēmējus varētu atbalstīt ar "Altum" garantijām, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). "Ir jāatzīst,...
Lasīt tālākHipotekārā kredītu procentu maksājumiem varētu noteikt 50% atlaidi
Hipotekāro kredītu procentu maksājumus uz gadu varētu samazināt par 50%, LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis...
Lasīt tālākValainis: EM vajadzētu daudz mērķtiecīgāk strādāt uz to, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi
Ekonomikas ministrija (EM) varētu kļūt par galveno ministriju, kas atbildētu par nodarbinātības politikas jomu Latvijā, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs...
Lasīt tālākSaeimas komisijā top likums kredītu procentu likmju samazināšanai; bankas draud pārtraukt kreditēšanu
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju dzīve kļuvusi daudz dārgāka. Pērn piedzīvota strauja energoresursu sadārdzināšanās, tai sekoja pārtikas cenu krīze; tagad kārta hipotekāro...
Lasīt tālākVDD uzsāk kriminālprocesu pret bijušo politiķi Andreju Mamikinu
Valsts drošības dienests (VDD) piektdien, 29. septembrī, ir uzsācis kriminālprocesu pret bijušo politiķi Andreju Mamikinu par agresorvalsts Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu...
Lasīt tālākOktobra pirmā nedēļa būs rudenīga, ar lietavām, vējainu un vēsu laiku
Jaunnedēļ laikapstākļus ietekmēs ciklonu darbība, iestāsies rudenīgs laiks - brīžiem līs, dienās gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +20° atzīmi, kā arī nedēļas vidū līdz ar vēja...
Lasīt tālākSmiltēns: Mamikins ir jāsauc pie kriminālatbildības
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) vērsies Valsts drošības dienestā, lūdzot saukt pie kriminālatbildības Andreju Mamikinu par noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Kredītprocentu lielākais kāpums viennozīmīgi ir aiz muguras
Kredītprocentu lielākais kāpums ir aiz muguras, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks. "Procentlikmju kāpumi lielākie ir jau aiz...
Lasīt tālāk