Mūrniece: 2017.gada budžets nonācis Saeimā, deputātus gaida nopietns darbs
Budžeta portfeļa saņemšana Saeimā ir svarīgs brīdis. Tagad sāksies nopietns deputātu darbs, izvērtējot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 14.oktobrī, pēc 2017.gada valsts budžeta projekta saņemšanas.
Saņemot budžeta portfeli no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, Mūrniece izteica cerību, ka tas sastādīts ar gudru šahistes ziņu, un pauda gandarījumu, ka valsts pilda savu apņemšanos aizsardzības jomā – šīs nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā – 2 procentus.
“Var teikt, ka 2017.gada budžets ir drošības budžets ar pāreju uz veselības budžetu, un mēs virzāmies uz to, lai 2018.gadā veselības nozarei novirzītu vēl lielāku finansējumu,” norāda Mūrniece.
Finanšu ministre sacīja, ka šodien uz Saeimu atnestais budžeta portfelis ir pavisam viegls, jo pirmo reizi valsts budžeta projekts un to pavadošā likumprojektu pakete parakstīta elektroniski. Viņa sacīja, ka nākamā gada budžeta prioritātes ir veselība, izglītība un valsts drošība, uzsverot, ka valdība papildu finansējumu vispirms meklēja iekšējās rezervēs un strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 664 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 681 miljonu eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns norāda, ka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta komisija sāks jau pirmdien. Pirmajā lasījumā to izskatīt Saeimā plānots 31.oktobrī.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk