Muižniece: Skolotāju valsts valodas nezināšana nav arguments, lai kādā izglītības iestādē pieļautu likuma nepildīšanu
Ja pirms 30 gadiem tiktu pieņemts drosmīgs lēmums, mums šodien būtu vieglāk, uzskata izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Intervijā “Neatkarīgajā”, runājot par lēmumu, ka visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā, Muižniece norādīja: “Tas nepavisam nebija grūts lēmums, jo, startējot 13. Saeimas vēlēšanās, konservatīvās partijas programmā pāreja uz latviešu valodas apmācību bija definēta kā viens no sasniedzamajiem mērķiem. Drīz pēc manas stāšanās ministres amatā ministrijas iekšienē šis jautājums tika aktualizēts un diskutēts. Protams, ka lēmuma pieņemšanas ātrumu ietekmēja starptautiskie notikumi – karš Ukrainā. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri līdz šim aktīvi protestēja pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, notikumi Ukrainā ir atvēruši acis, tāpēc lēmuma pieņemšanas gaitā nesaskārāmies ar milzīgiem piketiem un sabiedrības protestiem.”
Viņa atzina: “Man kā jaunam cilvēkam nav saprotams, kāpēc jau pirms 30 gadiem netika pieņemts viens drosmīgs lēmums, lai šodien mums vispār par to nevajadzētu lauzīt galvu. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka beidzot esam saņēmušies un bijuši tik drosmīgi, lai dažu gadu laikā visi Latvijā dzīvojošie bērni mācītos valsts valodā.”
Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām daļa sabiedrības, kura dzīvo un strādā Latvijā, uzskata, ka kādreiz Latvijā būs divas valsts valodas: “Taču es gribu uzsvērt: tā nekad nebūs! Otra daļa sabiedrības apzinājās, ka kādreiz varētu notikt pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, bet neuzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Es domāju, ka tieši šī daļa sabiedrības ir tā, kurai karš Ukrainā atvēra acis, un viņi saprot, ka jaunā sistēma ir loģisks solis. Līdz ar to cilvēku, kuriem jaunā situācija nav pieņemama, ir kļuvis stipri mazāka.”
“Lai neizveidotos valdība, kas nedarbojas Latvijas interesēs, visiem ir jāiet uz vēlēšanām – tradicionālā situācija, kurā paļaujamies uz citiem, ka kāds jau tiks ievēlēts, šoreiz nestrādās. Nav īstais brīdis sēdēt maliņā un ļaut kādam citam izdarīt izvēli mūsu vietā, jo mēs ar savu balsi izvēlamies to, kādu gribam redzēt savu valsti. Matemātiskās kombinācijas var būt visādas, taču es nedomāju, ka pie varas varētu nākt Latvijai nelojāla valdība. Savukārt visiem valstij lojālajiem cilvēkiem ir pilnīgi skaidrs, ka izglītībai Latvijā ir jābūt valsts valodā,” piebilda Muižniece.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālākLIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālākSiliņa: Jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu pirmkārt būtu jādomā par bērnu
Neraugoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem, ar skolu finansēšanas reformu ir jāvirzās uz priekšu. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta...
Lasīt tālākLIZDA vadītāja: Mums ir tiesības pedagogu streiku turpināt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 21. februārī sasauc Padomes ārkārtas sēdi par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes balansēšanu,...
Lasīt tālāk