MK noslēdz eiro ieviešanas izdevumu sadalījuma ministrijām izskatīšanu
Otrdien, 11. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) eiro ieviešanas izdevumu segšanai. To ir izstrādājusi Finanšu ministrija, aktualizējot eiro ieviešanas izdevumu apjomu no Eiro projekta darba grupām, kā arī pamatojoties uz Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā saņemto informāciju.
Šā gada 16. augustā MK tika izskatīti un apstiprināti eiro ieviešanas izdevumi, izņemot valsts informācijas sistēmu bloku. MK uzdeva Finanšu ministrijai vienoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un ar pārējām iesaistītajām ministrijām par informācijas sistēmu pielāgošanas jautājumu.
MK izskatītais rīkojuma projekts ietver visu ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo finansējumu, tas ir 3,5 miljonus latu.
No 72 valsts informācijas sistēmām 52 sistēmas paredzēts pielāgot eiro, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Indikatīvi 2013.-2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms informācijas sistēmu pielāgošanai veido 3,3 miljonus latu. ERAF līdzekļus apgūs septiņas ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.
Atlikušo 20 valsts informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ir paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem, izlietojot šim mērķim 184,8 tūkstošus latu. Tas attieksies uz Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju, kuru vienotie projekti veido mazāk par ERAF noteikto 105 tūkstošu latu kritēriju, kā arī uz tām Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas resora iestāžu sistēmām, kuru apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus latu.
Pārējie izmaksu bloki, kas tika skatīti šā gada 16. augusta MK sēdē, ir saistīti ar šādām aktivitātēm: skaidrās naudas apmaiņas pasākumu nodrošināšana Latvijas Pasta atsevišķās pakalpojumu sniegšanas vietās 1,5 miljonu latu apmērā; papildus drošības pasākumu nodrošināšana 961,4 tūkstošu latu apmērā; nefinanšu uzņēmumu un patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju informēšana un Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumu papildus izmaksu segšana 270,4 tūkstošu latu apmērā; vispārējās sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu nodrošināšana 1,4 miljonu latu apmērā.
Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, Finanšu ministrija ir atradusi risinājumus, kas paredz, ka lielāko daļu ministriju izmaksu specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai eiro valūtai 3,3 miljonu latu apmērā tiks segtas no ERAF līdzekļiem, bet 50% no komunikācijas pasākumiem paredzētājām izmaksām (1,4 miljoniem latu) segtu Eiropas Komisija saskaņā ar plānoto Granta līgumu par eiro ieviešanas komunikācijas pasākumiem.
Kopējie eiro ieviešanas valsts izdevumi ir 8,7 miljoni latu.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu realizēšanu, valdība ir apstiprinājusi Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu. Plašāka informācija par eiro ieviešanu Latvijā ir pieejama mājaslapā www.eiro.lv.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk