Ministru turība gada laikā – stabila
Aizvadītajos dažos gados politikā vairāk pieredzējušo ministru uzkrājumi būtiski mainījušies nav – liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija.
Par turīgāko ministru, ja vērtē pēc naudas uzkrājumiem un izsniegtajiem aizdevumiem, uzskatāms tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet visa Ministru kabineta vērtība pārsniedz pusmiljonu latu.
Saskaņā ar G. Bērziņa iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju viņa bankas kontos dažādās valūtās glabājas 228 454 lati. Viņš ir arī vienīgais ministrs, kurš daļu savu uzkrājumu konvertējis nosacīti eksotiskā valūtā – Austrālijas dolāros. Arī aizdodot savu naudu, ministrs nav bijis skops – latos, eiro un ASV dolāros viņa sniegtie aizdevumi pārsniedz 180 000 latu atzīmi, savukārt pats tieslietu speciālists nevienam nav parādā. Tomēr, neraugoties uz pietiekami vērienīgo kapitālu, ministra izvēlētais transportlīdzeklis uz galvaspilsētas lepno auto fona neizceļas – G. Bērziņš pārvietojas ar 2006. gada izlaiduma Mitsubishi Pajero apvidus automašīnu, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka G. Bērziņam patīk būt dabā. Galu galā pietiekami ilgu laiku viņš strādājis arī par mežsargu.
Vērtējot turīgākā ministra iedzīves dinamiku, kopš viņš tieslietu ministra amatu pameta 2009. gadā, var secināt, ka apsviedīgais politiķis šajā laikā pārdevis dzīvokli Ādažos un divus īpašumus Kolkas pagastā, un vienu Stabulnieku pagastā, bet to vietā iegādājies divus citus. Naudas uzkrājumi būtiski mainījušies nav.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs spējis uzkrāt ievērojamus līdzekļus, un viņa bankas kontos procentus pelna 145 500 latu. Arī šis ministrs spējis izvairīties no deklarējamiem parādiem. Kopš aizvadītajā gadā stājies augstajā amatā, nevienai partijai oficiāli nepiederošais, bet Reformu partijai simpatizējošais ministrs savus uzkrājumus palielinājis par 1596 latiem un 275 eiro.
Parādu nasta
Ar interesantu bilanci izceļas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Saskaņā ar viņa iesniegto deklarāciju E. Sprūdža parādsaistības pārsniedz 400 000 latu, bet ministrijas vadīšanas laikā viņš nopelnījis nepilnus septiņus tūkstošus latu. Turklāt laikā, kurā viņš nopelnījis 6725 latus, E. Sprūdža parādsaistības pieaugušas par vairāk nekā 100 000 latu. Viņš starp ministriem arī ir vislielākais parādnieks.
Otrajā vietā šajā nominācijā ir kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende, kuras parādsaistības pārsniedz 225 000 eiro. Bankas kontos viņa uzkrājusi nepilnus 70 000 latu, bet aizdevumos izsniegusi 148 000 latu.
Trešais lielākais parādnieks ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kuram jāatdod 128 000 latu liels parāds. Un šķiet, ka viņam tas izdodas, jo blakus salīdzinoši lielajam parādam viņa ienākumu deklarācijā uzrādīti 13 200 latu lieli uzkrājumi bankā.
Pilnīgi bez deklarējamiem parādiem ir četri valdības locekļi – premjerministrs Valdis Dombrovskis, E. Rinkēvičs, G. Bērziņš un veselības ministre Ingrīda Circene.
Maz skaidras naudas
Vispieticīgākā finanšu dzīve saskaņā ar iesniegto deklarāciju ir izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, kurš savā bankas kontā līdz šim nav uzkrājis deklarējamas summas. Arī parādsaistības viņam uz pārējo Ministru kabineta parādnieku fona ir niecīgas – 7600 eiro, bet kopš stāšanās ministra amatā viņš nopelnījis 6500 latu, no kuriem vērā ņemamu daļu – darbojoties akadēmiskajā vidē.
Pētot ministru deklarācijas, atklājās, ka tikai trim ministriem īpašumā nav transportlīdzekļa – E. Rinkēvičam, R. Ķīlim un Ž. JaunzemeiGrendei. Savukārt uz kopējā transportlīdzekļu īpašnieku fona izceļas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kuram motorizēta braucamrīka vietā pieder četrvietīga airu laiva. Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās deklarācijās, iespējams, atklājas arī aizsardzības ministra Arta Pabrika automašīnu gaume. Šobrīd saskaņā ar deklarāciju viņš pārvietojas ar 1992. gadā ražotu SAAB markas auto, savukārt 2006. gadā viņš stūrējis tāda paša izlaiduma gada Renault.
Interesanti, ka reti kurš no ministriem izvēlējies glabāt arī skaidras naudas uzkrājumus. Uz visu Ministru kabinetu skaidrā naudā ir salasāmi tikai 13 200 latu, kuri jāsadala uz četriem valdības locekļiem – V. Dombrovski, A. Pabriku, Ž. JaunzemiGrendi un satiksmes ministru Aivi Roni. Vislielākā nepieciešamība pēc skaidras naudas, šķiet, ir satiksmes ministram, kas savā mājoklī kaut kur droši noglabājis astoņus tūkstošus latu, bet mazākos skaidras naudas uzkrājumus – 900 latu – kaut kur nobēdzinājis premjers.
***
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība)
Uzkrājumi: 45 554
Parādi: nav
Īpašumi: dzīvoklis Rīgā, zeme
Jūrmalā, dārza māja Carnikavā
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!TB/LNNK)
Uzkrājumi: 228 454
Parādi: nav
Īpašumi: ēka Ādažu novadā, ēka un zeme Dundagas novadā, zeme Riebiņu novadā
Ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs
Uzkrājumi: 145 592
Parādi: nav
Īpašumi: nav
Kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende (VL!TB/LNNK)
Uzkrājumi: 49 025
Parādi: 158 301
Īpašumi: zeme ar ēku Drabešu pagastā
Veselības ministre
Ingrīda Circene (Vienotība)
Uzkrājumi: 13 887
Parādi: nav
Īpašumi: māja ar zemi
Rīgā, zeme Skultes pagastā
un Saulkrastos, dzīvokļa
daļa Aizputē
Ekonomikas ministrs
Daniels Pavļuts
Uzkrājumi: 13 233
Parādi: 128 826
Īpašumi: divi dzīvokļi
un zeme Rīgā
Satiksmes ministrs
Aivis Ronis
Uzkrājumi: 11 900
Parādi: 76 518
Īpašumi: dzīvoklis
Rīgā, māja Jūrmalā
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība)
Uzkrājumi: 10 776
Parādi: 16 883
Īpašumi: zeme ar māju
Lapmežciemā, māja Iršu pagastā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP)
Uzkrājumi: nav
Parādi: 408 869
Īpašumi: māja un zeme Mārupes novadā
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma
Uzkrājumi: 1451
Parādi: 22 339
Īpašumi: dzīvoklis
Rīgā, divas autostāvvietas Rīgā
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP)
Uzkrājumi: nav
Parādi: 5395
Īpašumi: dzīvoklis Rīgā,
zeme Brantu pagastā
Labklājības ministre
Ilze Viņķele (Vienotība)
Uzkrājumi: nav
Parādi: 26 767
Īpašumi: dzīvoklis un namīpašums Rīgā
Iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis (RP)
Uzkrājumi: nav
Parādi: 45 052
Īpašumi: nav
Finanšu ministrs
Andris Vilks (Vienotība)
iesniegtā deklarācija vēl nav publiski pieejama
Avots: Valsts ieņēmumu dienests
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk