15/01/2024, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Kritiska par KNAB veikumu ir arī premjere. Viņa intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” atklāj, ka mudinājusi KNAB šefu kāpināt darba efektivitāti. Turklāt finanšu ministrijas iecerētā VID reforma nozīmē, ka KNAB būs vēl plašāks darba lauks. Birojam nodos Iekšējās drošības pārvaldi, kas vēl šobrīd ir VID sastāvā.

Ģenerālprokurors gan saka – Latvijā joprojām ir pārāk daudz finanšu noziegumu izmeklēšanas iestāžu. Bet to reformai politiķi nav spējuši saņemties gadiem.

Valdībai drīzumā būs jālemj par finanšu ministra piedāvāto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju. Tas gan nerisinās arī Valsts kontroles iepriekš kritizēto, ka Latvijā ir pārāk daudz iestāžu, kas izmeklē ekonomiskos noziegumus.

VID ir finanšu ministra padotības iestāde. Dienestā ir vairākas struktūras – Muitas pārvalde, Nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde. Finanšu ministrs iesaka to mainīt. 45 lapu garā informatīvajā ziņojumā piedāvāts represīvās iestādes no VID struktūras izņemt. Aplokšņu algu maksātājus un citu noziedznieku ķērājus Nodokļu policiju pa tiešo padot Finanšu ministrijai. Bet Iekšējās drošības pārvaldi, kam ir jāmeklē negodīgi strādājoši darbinieki VID iekšienē, pievienot KNAB. Finanšu ministrs uzskata, ka šādi VID kļūšot par uzņēmēju labo sadarbības partneri. Jo represīvās funkcijas līdz šim to traucējušas darīt.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda: “Ejot šo ceļu, ir ļoti svarīgi atdalīt, lai veidotu valsts nodokļu administrācijas servisa organizāciju, augstu digitalizētu servisa organizāciju, bet ne izmeklēšanas organizāciju. Tādēļ šī doma par to, ka policijas iestādi atdalīt no Valsts ieņēmumu dienesta, un neveidot to kā policejisku, bet kā servisa orientētu augsti digitāli attīstītu vienību.”

Auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” veiktā analīze par VID stirprajām un vājajām pusēm gan nerāda pozitīvu ainu. Esot sasniegti VID kapacitātes griesti, un var rasties grūtības nodrošināt esošo servisa līmeni. Pārāk lielā atkarība no IT sistēmām to bojājumu gadījumā apdraud spēju izpildīt pamatfunkcijas. Darbinieki lielās slodzes dēļ izdeg. Likumi joprojām klientus apgrūtina ar pārāk daudz birokrātiskām prasībām. Aizejošā VID ģenerāldirektore piedāvā vairāk izmantot mākslīgo intelektu, jo citu risinājumu kā uzlabot situāciju VID nav.

Jāskatās patiesībai acīs, un arī demogrāfija ietekmē Valsts ieņēmumu dienestu. Mums nebūs iespējams to nodrošināt, tāpēc arvien vairāk ir šie automātiskie risinājumu. Un tā visdrīzāk ir vienīgā izeja situācijas atrisināšanai, jo skaidrs, ka papildus cilvēku nebūs. Jo darba tirgū mēs arī redzam, bezdarbs ir tikai 5%, principā nav bezdarbs. Protams, mēs gribam individuālu attieksmi, es arī gribu, katrs no mums, bet, lai atbildētu uz jautājumu, kā mēs varam būt efektīvāki, tie ir automatizācijas risinājumi.

“PricewaterhouseCoopers” secinājumi par VID darbu:

Ir sasniegti VID kapacitātes griesti, ierobežoto resursu dēļ pastāv augsts risks, ka ilgtermiņā var rasties grūtības nodrošināt esošo servisa līmeni tiešsaistes vai klātienes pakalpojumu sniegšanā.

VID darbības procesu pilnīga atkarība no IT sistēmu darbības rada risku, ka sistēmu bojājuma vai darbības pārtraukuma rezultātā tiks traucēta pamatprocesu izpilde.

Slodzes pieaugums klientu apkalpošanā un sarežģīto normatīvo prasību piemērošanā prasa lielus darbaspēka resursus, virsstundu darbu un bieži vien rezultējas ar darbinieku izdegšanu.

Normatīvais regulējums vēl arvien satur prasības klientiem veikt daudz birokrātiskas prasības, kurām nav pienesuma nodokļu saistību izpildē un kas negatīvi ietekmē nodokļu maksātāju apmierinātību ar piemērotajām VID procedūrām.

Avots: ziņojums “Par VID darbības pilnveides pasākumiem.

Politiķi jau ilgāku laiku sprieduši, ka dažādās institūcijās izveidotie departamenti vai biroji, kas izmeklē pašu iestāžu darbinieku pastrādātos noziegumus, jāapvieno zem viena jumta. Bijušā ministra Māra Kučinska (Apvienotais saraksts) laikā Iekšlietu jomas uzrauga Iekšējās drošības biroja vadītāja krēslu zaudēja Valters Mūrnieks. Tobrīd bijusi iecere iestādi pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. To atbalstījis arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Bet valdību maiņa plānu izjauca un reformas tā arī nenotika.

“Laikam ejot ir jābūt zināmām izmaiņām. Un to institūciju, kas uzrauga, mums ir par daudz. Un kapacitātei nepietiks cilvēku, lai tos šķaidītu atsevišķās struktūrās,” saka Kučinskis.

KNAB, kura darbu pārrauga ministru prezidents, un reformas ietvaros pievienos VID Iekšējās drošības pārvaldi, pēdējo gadu laikā reti izcēlies ar apjomīgu noziegumu atklāšanu un veiksmīgu lietu novešanu līdz notiesājošam spriedumam tiesās. Bažas par to biroja vadītājam esot izteikusi arī ministru prezidente.

Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) sacīja: “Es esmu pārrunājusi ar Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja priekšnieku šo jautājumu. Es arī uzskatu, ka viņiem ir vairāk izmeklēšana jāveido uz risku novērtējumu bāzes. Es domāju par to tiem, kas saprot, kādas tās diskusijas par kriminālprocesu izmeklēšanu ir, par kriminālprocesa obligātumu, vai par to, ka mēs tomēr skatāmies, kuri ir lielākie riski un tur arī veltām resursus. Jo skaidrs, ka visus procesus vienmēr izmeklēt nevarēs. Mums ir par to bijušas diskusijas. Es ļoti ceru, ka arī biroja vadītājs ieklausīsies un spēs tomēr arī rast risinājumu, kā tomēr skatīties, kas ir šī risku lielākā daļa, kur ir jāvelta lielāka izmeklēšanas kapacitāte. Un kur tomēr tie riski nav tik augsti, un tur varbūt pietiek ar administratīviem procesiem. Tomēr kriminālprocesa ierosināšana nav ne no finansiālā aspekta efektīva, ne arī no tiesību uzraudzības iestāžu efektīva. Un arī no prokuratūras viedokļa. Es domāju, par šo mēs vēl turpināsim runāt arī ar biroja vadītāju.”

Atbildot uz jautājumu, vai tomēr ar kritisku aci raugās uz biroja darbu, premjerministre atbild: “Es domāju, ka vienmēr var uzlabot darbu, es negribu teikt – kritiska vai nekritiska, bet es skaidri varētu teikt, ka es esmu par šo ar viņu runājusi, un, es domāju, viņš ļoti labi saprot, kas ir tie izaicinājumi.”

Iekšējās drošības pārvaldes pārcelšana no VID uz KNAB ir solis pareizajā virzienā tā saka Ģerālprokurors. Bet viņaprāt lielāko problēmu politiķi nerisina. Jau Valsts kontrole savā revizijā secināja – Latvijā ir 11 izmeklēšanas iestādes. Septiņas nodarbojas ar ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu. Starp tām arī Muitas un nodokļu policija. Šī sadrumstalotība traucē noķert lielo shēmu plānotājus un kvalitatīvi izmeklēt sarežģītus noziegumus.

“Latvijā šobrīd situācija ar tiesu varas iestādēm nav apmierinošā. Valsts nespēj nodrošināt kvalitatīvus, saprātīgu un efektīvu procesu izmeklēšanu. Mēs redzam, ka nopietnu lietu ir ļoti maz vai to vispār nav. Mēs redzam pa ielām. Nopietnu lietu, kas mums ir ļoti mazs vai viņu spārno. 7 institūcijas šodien nodarbojas ar koruptīvu noziegumu izmeklēšanu. Atrodiet vēl vienu valsti pasaulē, kur tas tā ir. Valsts kā tāda spēja izmeklēt sīkās zādzības lietas un dzērājšoferu lietas. Visām pārējām lietām mums nepietiek ne resursu, ne cilvēku. Bet līdzekļi no valsts puses ir pietiekoši lielā apjomā,” saka Stukāns.

Iepriekšējais iekšlietu ministrs kopā policiju un ģenerālprokuroru pētījuši kā VID Muitas policiju pievienot Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei jeb ENAP. Kā atceras Māris Kučinskis, tam traucējusi gan bijušā ilggadējā Muitas policijas šefa Vladimira Vaškeviča ēna gan tīri praktiskas lietas. ENAP darbiniekiem ir izdienas pensijas, bet Muitas policijai nav. Atšķiras arī abu iestāžu darbinieku atalgojums.

Bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) pauda: “Mēs viņu uz to brīdi arī nedaudz apstādinājām. Jo sākās runas par dinamisko valdību un faktiski tālāk vairs negājām.”

Vaicāts, cik tālu tajā plānā nonāca attiecībā uz pētīšanu, kā vajadzētu apvienošanai notikt, Kučinskis norāda: “Ka apvienošanās teorētiski ir iespējama. Plusiņi, protams, ir arī kapacitāte, bet tai pašā laikā tie mīnusi arī ir pietiekami daudz, uz ko nāksies atbildēt, lai izdomātu, vai spert tālākos soļus, vai aprobežoties ar to, ko tagad Ašeradens piedāvā.”

Ašeradens: Būt jēdzīgi sākt diskusijas ar Iekšlietu ministriju par to, ka veidot jaunu, modernu Ekonomisko noziegumu apkarošanas biroju, kas būtu viena institūcija zem Iekšlietu ministrijas, nevis Finanšu ministrijas, bet nu tas varētu būt jautājums tālākā nākotnē.

“Nekā personīga”: Un kur ir problēma tagad to ātri izdarīt?

Ašeradens: Valsts pārvaldē ir vispirms izdarīt visu pēc kārtas. Izdarām šo reformu un veidojam Valsts ieņēmumu dienestu kā uz servisu orientētu organizāciju, policiju kā atsevišķu autonomi darbojošos funkciju un tad diskutējam par šo jautājumu kā nākamo.

Savukārt Siliņa norāda: “Es varētu arī komentēt ģenerālprokurora vēlmi. Es viņu saprotu – tieši tāpat kā attiecībā uz korupciju, arī viņiem ir jāveic šī prokurora lietas tālāka virzība uz tiesu. Un skaidrs, ka tas viņiem sarežģī no daudzām šīm iestādēm lietu virzīšanu. Bet mums ir jāizcīna vispirms šīs pirmās lietas, jāpaskatās, kādi rezultāti un tad mēs varam runāt tālāk. Es domāju, ka visu izdarīt uzreiz mēs nevarēsim. Es domāju, ka šogad visdrīzāk mēs vienosimies par šīm korupcijas iestādēm. Tad jāskatās tālāk, vai mēs varam arī runāt par Muitas policiju vai Finanšu policiju, ekonomikas policiju un kā tas izskatās.”

Vaicāta, vai šāda veida plāna pagaidām nav, Siliņa atbild: “Nē, attiecībā uz tām iestādēm tik skaidra plāna vēl pagaidām nav.”

Foto: Valsts kanceleja

946 skatījumi




Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus

07/09/2026

Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...

Lasīt tālāk
Video

Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi

02/09/2026

Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību

01/09/2026

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...

Lasīt tālāk
Video

Jaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo

31/08/2026

2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks

31/08/2026

Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...

Lasīt tālāk
Video

Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu

28/08/2026

Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs

28/08/2026

Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk