Ministrs piedāva centralizētos eksāmenus pārnest uz augstskolām
Pašreizējos centralizētos eksāmenus varētu turpmāk vairs neprasīt kārtot vidusskolu beidzējiem, bet gan pārnest tos uz augstskolām, piedāvā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Trešdien intervijā Latvijas Radio ministrs pauda pārliecību, ka centralizētie eksāmeni būtiskāk ir augstskolām, kas uzņem jaunos studentus, piebilstot, ka vidusskolas beidzējiem pietiktu ar vispārinātu testu par apgūto vielu.
“Varbūt šī eksāmena vieta ir augstskolā, nevis skola? Varbūt mums pilnīgi pietiek, ja skolēns ir izpildījis mācību programmu un guvis sekmīgus rezultātus visos priekšmetos?” pauda ministrs, piedāvājot eksāmenu veikt tiem vidusskolu absolventiem, kas vēlas studēt augstskolā.
“Tādā gadījumā augstskolas būtu tās, kas noteiktu nepieciešamo zināšanu latiņu un strādātu ar atlasītajiem studentiem, kurus uzskata par spējīgiem apgūt studiju programmu,” pauda ministrs.
Tāpat Šadurskis uzsvēra, ka esot netaisnīgi, ka viens un tas pats eksāmens tiek uzdots visiem. Piemēram, profesionālajās izglītības iestādēs vispārizglītojošiem priekšmetiem ir mazāks stundu skaits. “Nevar ar mazāku stundu skaitu dot to pašu eksāmenu un prasīt to pašu,” pauda ministrs.
Centralizēto eksāmenu vietā Šadurskis piedāvā veikt visaptverošu testu pēc pirmās vidusskolas klases.
Jau vēstīts, ka Valsts izglītības satura centrs (VISC) šogad izsniedza 19427 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.
Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 14000 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 13000 skolēnu, krievu valodu divi ar pusi tūkstoši skolēnu, bet vācu valodu – 93 skolēni. Vidusskolās un ģimnāzijās ir nedaudz palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas kārtot bioloģiju, fiziku un ķīmiju.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo reizi Latvijā novērota Taigas čipste
Piektdien, 17. oktobrī, pirmo reizi Latvijā novērota jauna putnu suga – Taigas čipste (Anthus hodgsoni). Putnus Liepājā novēroja putnu vērotāji Atis Ļahs un Edgars Smislovs. Pirmo putnu...
Lasīt tālākSaeima: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, pieņēma lēmumu, kas precizē, – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes. Lēmuma...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpānijas Nacionālās dienas svinību laikā Rīgā tiks ierobežota satiksme
Sestdien, 11. oktobrī, saistībā ar Spānijas Nacionālās dienas svinībām Rīgā būs spēkā satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti plānot pārvietošanos,...
Lasīt tālākPieņem Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecību regulējumu
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, Saeima ceturtdien, 9. oktobrī, pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu. Tas nodrošinās sadraudzes garīdzniekiem tiesības...
Lasīt tālākTieslietu ministre: jāstiprina ne tikai militārās spējas, bet arī sabiedrības noturība pret nemilitāriem apdraudējumiem
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 9. oktobrī, tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus...
Lasīt tālākAr Norvēģijas grantu atbalstu būvēs sieviešu cietumu
Saskaņā ar otrdien, 7. oktobrī, valdības atbalstīto Saprašanās memorandu ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par jaunā grantu perioda ieviešanu, 15 miljoni eiro tiks novirzīti arī Tieslietu...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt...
Lasīt tālākIekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālāk