• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/01/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Politisko partiju virzītos cilvēkus ostu valdēs varētu aizstāt atbildīgo ministriju ierēdņi, pieļauj satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pretēji Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes loceklei Sandrai Sondorei-Kukulei viņš arī uzskata, ka pašvaldību lomu ostu pārvaldē nav nepieciešams samazināt, jo tieši pašvaldības vislabāk orientējas vietējo iedzīvotāju vajadzībās.

Sarunā ar Neatkarīgo A. Ronis atzīst, ka tā nav prioritāte, taču viena no iespējamajām izmaiņām skartu koalīcijā esošo politisko partiju virzītos kandidātus uz ostu valdēm – tos varētu aizstāt attiecīgo ministriju ierēdņi.

«Pēc iespējas vajadzētu departizēt ostu valžu darbību. Šādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās no privātā sektora puses,» teic ministrs. Viņš uzskata, ka valdība, kas ir politiska struktūra, jau tā koordinē ministriju darbību un tieši tāpēc svarīgāku lomu ostu valdēs varētu uzticēt ministriju ierēdņiem.

«Valsts pārstāvji arī labāk koordinētu ilgtermiņa darbību, ņemot vērā valsts stratēģiju un politiskās intereses,» uzskata ministrs. «Ir jābūt līdzsvaram starp pašvaldībām un valsti. Taču pašvaldībām ir jābūt pārstāvētām blakus valsts pārstāvjiem.» Esošās ostu pārvaldības lietderību apliecinot arī fakts, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ostās pārkrauto kravu apjoms audzis.

Tomēr ostu vadības depolitizācija ministram ir tikai otrajā plānā. Pirmie uzmetumi iespējamajām reformām šajā jautājumā plašākai publikai būšot pieejami jau martā. Par galveno uzdevumu izvirzīta ostas un citu iestāžu darbības sinhronizācija.

A. Ronis vēlētos panākt, lai Ostu, tranzīta un loģistikas padome darbotos kā saliedēta institūcija, kas daudzu gadu perspektīvā vērtē, kā darbojas loģistikas kompānijas un ostas, dzelzceļš un privātais sektors.

«Zinu, ka vairākas loģistikas kompānijas ir paudušas vēlmi par ātrāku sadarbību starp ostām, dzelzceļu, stividorkompānijām un valsts iestādēm. Tādēļ vajadzētu panākt, ka tiek izveidots kaut kas līdzīgs vienas pieturas aģentūrai. Neuzskatu, ka būtu nepieciešama jauna institūcija – vajag veidot operatīvās sadarbības un informācijas aprites sistēmu,» norāda A. Ronis.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas ostu valdēs, vajadzētu vadīties pēc ostu darbībai izvirzītiem mērķiem un labas pārvaldības principiem. Tādēļ, vērtējot iespējamos kandidātus darbam lielo ostu valdēs, jāņem vērā tādi kritēriji kā kvalifikācija un kompetence: augstākā izglītība un pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās; protams, arī laba reputācija.

Avots: nra.lv

569 skatījumi




Video

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu

12/11/2025

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

12/11/2025

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

11/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums

11/11/2025

Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...

Lasīt tālāk
Video

SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

10/11/2025

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...

Lasīt tālāk
Video

Mērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens

10/11/2025

Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli

06/11/2025

Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu

06/11/2025

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām

06/11/2025

Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem

04/11/2025

Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...

Lasīt tālāk