Ministrs: Latvijai būs jāmeklē iespējas, kur mazināt tēriņus
Latvijai jau šogad būtu jāmeklē iespējas, kur tēriņus mazināt, lai atrastu naudu aizsardzības budžeta palielināšanai, trešdien LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ministrs norādīja, ka apdraudējums valstij šobrīd ir lielāks, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, tāpēc aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir likumsakarīgs solis.
Reirs norādīja, ka šobrīd jau ir lielāka sapratne, par to, kā tiks tērēts aizsardzības budžets :”Prioritāti gan aizsardzībai, gan iekšlietām ir nepieciešama robežu nostiprināšana un šie ir ļoti lieli līdzekļi. Skatoties uz mūsu kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju, kura iegulda papildus līdzekļus aizsardzības infrastruktūras uzlabošanai – mēs nedrīkstam atpalikt.”
“Aizsardzības budžetam no papildus esošajiem līdzekļiem būtu jānovirza nedaudz virs 250 miljoniem eiro. Pārsvarā šo līdzekļu iegūšana gulsies uz 2017. un 2018. gada budžetu, taču ja būs konkrēti piedāvājumi, tad daļu no līdzekļiem pārnesīsim arī uz 2016. gadu,” sacīja Reirs.
Uz jautājumu, no kādiem avotiem tiks ņemts nepieciešamais finansējums, ministrs norādīja, ka to noteiks ekonomikas attīstība un to pieaugums, vienlaikus noliedzot, ka algu samazinājumu varētu piedzīvot pedagogi, medicīnas nozares darbinieki un policisti.
“Pirmkārt visas politiskās partijas solīja pamatfinansējumu drošībai. Ja nebūs drošības, tad nebūs vajadzīgas skolotāju un mediķu algas. Valdība sevi ļoti atbildīgi parādīja, veidojot 2015.gada budžetu, visas nozares tika aptvertas, un tāpat valdība turpinās veidot arī 2016.gada budžetu un pieies atbildīgi šim jautājumam, meklēs, pirmkārt, finansējumu no attīstības un pārskatīs nozarēs,” sacīja finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka amatpersonas vienojušās par to, ka nevar gaidīt līdz 2020. gadam, lai palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP un to lemts palielināt līdz 2018. gadam.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālāk
