Ministrs: Elektrības sadales tarifa izmaksu kompensēšanai aizies apmēram 30 miljoni
Valdība ir vienojusies šogad mājsaimniecībām daļēji kompensēt elektrības sadales tarifa izmaksas, bet, lai risinātu šo problēmu ilgtermiņā, risinājumi vēl sekos, LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem maksas samazinājums tiktu ietverts jau oktobrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos un to piemērotu līdz 31.decembrim, proti, pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā. Kompensācija attiektos uz visiem lietotājiem – neatkarīgi no tā, cik liels ir mājsaimniecībā esošais elektroenerģijas jaudas pieslēgums.
“Uz šo [elektrības sadales tarifa izmaksu kompensēšanai] aizies apmēram 30 miljoni, no kuriem 18 miljoni būs no “Latvenergo” peļņas un atlikusī daļa no valsts budžeta paredzēta,” sacīja Melnis.
“Jau vakar mēs sākām strādāt pie ilgtermiņa risinājuma, kas būs pēc jaunā gada. Līdz 1. novembrim mums jānāk klajā koalīcijā ar piedāvājumu iespējamajiem variantiem, kādi varētu būt risinājumi. Mēs izskatām dažādus variantus, sākot jau no tarifu pārskatīšanas,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka šobrīd ir ļoti daudz jaudas pieteikta uz atjaunojamiem energoresursiem: “Jautājums, cik no tām tiešām īstenos, lai nesanāk tāda absurda situācija, ka saulainās dienās mēs saražojam daudz vairāk nekā patērējam. Jo tad mēs būsim iebraukuši nākamajās problēmās, jo kaut kur to elektrību būs jāliek. Līdz ar to mums jābūt ļoti gudriem un prātīgiem, lai to visu sabalansētu.”
Savukārt runājot par dabasgāzes termināli, viņš atkārtoti pauda, ka nesaredz ekonomisku nepieciešamību un pamatojumu, kādēļ Latvijas valstij būtu jāiesaistās Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstībā: “Uz doto brīdi pietiek jaudas reģionāla termināliem. Ir arī rezervētās jaudas, kas paliek pāri, kur ir potenciāls vēl kādam pieslēgties un iepumpēt. Līdz ar to jautājums par mūsu pašu termināli, ir jāskatās, cik tas mums izmaksās, ekonomiskais pamatojums. Uz doto brīdi [nav nepieciešamības].”
Tāpat viņš minēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve šobrīd ir uzpildīta 88,6% apmērā, taču iesūknēšanas sezona vēl turpinās.
Kā zināms, lai ierobežotu AS “Sadales tīkls” tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, otrdien, 19.septembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas nozīmē, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) tiks samazināta par 60 %. Par attiecīgajiem likumprojekta grozījumiem steidzamības kārtā līdz septembra beigām būs jālemj Saeimai.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk