Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās, kurās iepazīstinām ar enerģētikas aktualitātēm, tai skaitā plānotajām izmaiņām regulējumā.
Nav skaidrs mērķis, ar kādu šodien Latvijas Radio 1 ziņās Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs pauda viedokli, ka pie esošajām elektroenerģijas cenām, varētu būt apgrūtināta vēja projektu attīstība. Šis viedoklis ir pretrunā ar daudzu vēja projektu attīstītāju viedokli, ar kuriem izstrādājot normatīvos aktus, sadarbojas ministrija.
Neraugoties uz to, ka vidēji ceturto daļu elektroenerģijas mēs importējam vai iegūstam no fosilās importa dabasgāzes, Latvijā nebūs jaunas OIK sistēmas elektroenerģijas tirgū, arī atjaunīgās enerģijas projektiem. Ja kāds attīstītājs uzskata, ka nevar savu projektu realizēt bez valsts atbalsta, aicinu meklēt iespējas attīstīt savu projektu kādā citā valstī. Latvijā ir pietiekami daudz vēja enerģijas projekti, kuri ir gatavi attīstīt vēja enerģijas parkus bez valsts atbalsta. Tā ir mana nostāja, un tā paliks nemainīga.
Liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju mums visiem, palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē, izglītības vai aizsardzības sektoros, tomēr šobrīd Latvijā nav pat teorētiska pamata runāt par nepieciešamību no valsts puses finansiāli atbalstīt.
1,5–2 GW elektroenerģijas par zemu cenu ir tas daudzums, kas Latvijai nepieciešams, lai paaugstinātu savu energodrošību, kļūstot pašpietiekamai. Analizējot attīstības tendences, ekspertu viedoklis ir, ka tik realizēti projekti aptuveni 2 GW apjomā, kas ir vien trešā daļa no šobrīd rezervētajām tīklu jaudām 5,6 GW. Kopumā attīstītāji vērtē iespējas būvēt gandrīz trīs reizes vairāk par rezervēto jaudu, tāpēc Latvijai ir iespējas iegūt nepieciešamo enerģijas apjomu uz brīvās tirgus konkurences nosacījumiem, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību ar konkurētspējīgu elektroenerģiju.
2024. gada 27. augustā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk