• Tweet

Sabiedriskajam pasūtījumam jāattiecas tikai uz mediju veidoto saturu, un šie līdzekļi jānodala no sabiedrisko mediju uzturēšanas izdevumiem. Tā trešdien, 30. janvārī, otrajā lasījumā turpinot darbu pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma, sprieda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

“Nodokļu maksātāji gadā Latvijas sabiedriskajiem un komercmedijiem samaksā vairāk nekā 26 miljonus eiro, kuros iekļauts arī sabiedriskais pasūtījums. Sabiedriskajam pasūtījumam vajadzētu nodrošināt mediju saturu un tā izplatīšanu, bet tas jau gadiem ir tik izplūdis, ka nauda tiek izmantota arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ēku uzturēšanai. Šis finansējums nav strukturēts, un nav saprotams, ko tieši par šo naudu iegūst nodokļu maksātāji,” pēc sēdes atzīmēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Komisijas sēdē notikušās diskusijas liecina, ka mediju finansēšanas problēma ir samilzusi un šos jautājumus nepieciešams sakārtot, uzsvēra A.Kaimiņš, vēlreiz atgādinot, ka šajā kontekstā konceptuāli svarīga ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. “Šim mērķim jānodrošina kompensējošie mehānismi. Mums budžetā jāizcīna šie pirmie septiņi miljoni, lai sabiedriskie mediji jau nākamgad varētu sākt gatavoties iziešanai no reklāmas tirgus,” uzsvēra A.Kaimiņš.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka arī turpmāk sabiedriskajam pasūtījumam jāattiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komercmedijiem, pieļaujot, ka komercmedijiem šos līdzekļus varētu piešķirt nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai novērstu valsts drošības riskus.

Sēdē klātesošie sabiedrisko mediju, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvji un citi uzaicinātie, akcentēja, ka būtiski precīzi definēt, kas tieši ir sabiedriskais pasūtījums un vai tajā ietilpst ne tikai saturs, bet arī citas sociālas akcijas un pasākumi, kurus organizē sabiedriskie mediji. Tāpat izskanēja bažas par to, kā turpmāk tiks finansēta sabiedrisko mediju ēku uzturēšana un tehniskais nodrošinājums.

Sabiedriskais pasūtījums ir tikai viens no jautājumiem, par kuru Cilvēktiesību komisijā plānots diskutēt likumprojekta izskatīšanas gaitā. A.Kaimiņš informēja, ka nākamnedēļ iecerēts apspriest ar sabiedrisko mediju juridisko statusu saistītus jautājumus.

Foto: Pexels