Mazumtirdzniecības pieaugumu jūnijā veicināja nepārtikas preču apgrozījuma kāpums
Šā gada jūnijā gada laikā piedzīvots neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Straujāku izaugsmi kavēja pārtikas un degvielas tirdzniecības kritums, savukārt to veicināja nepārtikas preču apgrozījuma kāpums.
Pēc apgrozījuma krituma maijā 2025. gada jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, nedaudz pieauga – par 0,2% (pēc nekoriģētiem datiem). Arī mēneša griezumā bija vērojams mazumtirdzniecības apjoma pieaugums – jūnijā, salīdzinot ar maiju – tas pieauga par 0,7% (pēc sezonāli koriģētiem datiem), ko noteica nepārtikas preču apgrozījuma kāpums.
Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, visticamāk, saglabāsies svārstīgs, tomēr kopumā pakāpeniski virzīsies uz mērenu izaugsmi. Patēriņu turpinās atbalstīt iedzīvotāju ienākumu kāpums un procentu likmju samazināšanās, savukārt pārtikas cenu mazināšanās ļaus mājsaimniecībām pārskatīt izdevumu struktūru un vairāk līdzekļu novirzīt citiem pirkumiem. Šāda tendence jau iezīmējās jūnijā, kad, par spīti lejupslīdei pārtikas un degvielas segmentos, nepārtikas preču tirdzniecībā bija vērojams būtisks kāpums. Tomēr kopējo patēriņa aktivitāti joprojām ierobežo augstais cenu līmenis, kas turpina noslogot mājsaimniecību budžetus.
Jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,4%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 9,2%, un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecību (samazinājums par 5,7%), bet kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā tas praktiski saglabājās nemainīgs (samazinājums par 0,2%). Mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 13,4%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 11%). Tas strauji pieauga arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 7,3%), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 7,1%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 5,7%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%) un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 5%). Mērenāks kāpums bija, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 2,6%).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās strauji – par 4%, ko lielā mērā noteica joprojām augstais cenu līmenis, kas turpina ierobežot patēriņu. Vienlaikus jūnijā sāka izpausties arī neliela pirmās nepieciešamības preču cenu samazināšanās, kas varēja mazināt kopējo apgrozījumu nominālā izteiksmē (eiro), pat ja fiziskajos apjomos iedzīvotāji iegādājās tikpat vai pat vairāk pārtikas. Tādējādi apgrozījuma kritums vēl nebūt nenozīmē vājāku patēriņu, bet gan var atspoguļot zemāku cenu līmeni biežāk pirktām precēm.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās jūnijā samazinājās – par 2,2%, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, neskatoties uz zemākām degvielas cenām. To iespējams ietekmēja zemāks degvielas patēriņš, taupīgākas braukšanas ieradumi un mērenāka ceļošanas aktivitāte.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 3,9%), bet pieauga pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 1,4%. Neliels apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 0,3%).
Vēl par tēmu:
Kas mainīsies alkohola iegādē veikalos no 1. augusta
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, no 1.augusta noteikti jauni alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs...
Lasīt tālākLatvijas vadošie kafijas grauzdētāji dodas uz Brazīliju un Kolumbiju
Lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un turpinātu sadarbību tikai ar labākajiem kafijas piegādātājiem, Latvijas vadošās grauzdētavas Rocket Bean komanda šovasar devās uz Brazīlijas un...
Lasīt tālākŠogad būtiski auguši ārvalstu viesu tēriņi Latvijā
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu. Tas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaug...
Lasīt tālākValdība akceptē grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Plānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem,...
Lasīt tālākLBAS pauž neizpratni par LDDK prezidenta A. Bites publiskajiem izteikumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijas ir sašutušas un pauž dziļu neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem...
Lasīt tālākBudžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie...
Lasīt tālākUzņēmēju vislabāk novērtētā publiskās pārvaldes institūcija, ar kuru tie saskaras, ir CSDD, bet vissliktāk – būvvaldes
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas...
Lasīt tālākPopulārākie attālinātā darba galamērķi – Spānija, Zviedrija un Lielbritānija
Pēc COVID‑19 pandēmijas ir būtiski mainījušies cilvēku darba ieradumi un dzīvesveids. Uzņēmumi, kas piedāvā darbiniekiem elastīgas darba iespējas, gūst papildu vērtību darbinieku...
Lasīt tālāk“Lidl” paplašina zemo cenu grozu līdz 14 produktiem
Šajā nedēļā “Lidl” paplašinājis zemo cenu groza piedāvājumu – tajā iekļauti jau 14 produkti, lai palīdzētu pircējiem ietaupīt ikdienas pirkumos. Īpaši izceļas ilgstošai lietošanai...
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālāk