“Maxima” samazina Latvijas piena produktu cenas un ievieš īpašu noformējumu
Sākot ar š.g. 21. augustu, visos SIA „Maxima Latvija” veikalos samazinātas cenas vairākām Latvijā ražotu piena produktu grupām. Produktu cenu samazinājums veikalos ir proporcionāls piegādātāju cenu samazinājumam – no 4 līdz pat 30%. Tāpat no 22.augusta, „Maxima” uzsāk izvietot īpašu noformējumu pašmāju piena produktiem, dārzeņiem un gaļas izstrādājumiem, lai pievērstu pircēju uzmanību un veicinātu pašmāju produktu noietu, informē “Maxima Latvija” pārstāvji.
Cenu samazinājums „Maxima” veikalos veikts lielākajām piena produktu grupām – pienam, kefīram, biezpienam, krējumam, sviestam un jogurtam. No š.g. 21.augusta pircējiem „Maxima” veikalos par zemākām cenām ir iespējams iegādāties AS „Food Union” („Limbažu piens”, „Valmieras piens”, „Lakto”, „Rasa”) piena produktus, savukārt no šodienas, 22.augusta, arī AS „Smiltenes piens” un AS „Tukuma Piens” piena produkciju.
Reaģējot uz situāciju saistībā ar Krievijas embargo importa precēm, SIA „Maxima Latvija” pēc savas iniciatīvas izstrādājusi Latvijā ražotās produkcijas atpazīstamības zīmes dizainu piena produktiem, dārzeņiem un gaļas izstrādājumiem un jau no šodienas sāks pakāpeniski ieviest to 144 „Maxima” veikalos visā Latvijā. Pašmāju produktu atpazīstamības zīmes uzņēmums plāno izvietot arī uzņēmuma reklāmas izdevumos, lai pievērstu pircēju uzmanību un veicinātu pašmāju produktu noietu.
„Pašlaik „Maxima” veikalos Latvijas ražotāju piena produkcija veido lielāko daļu no šīs kategorijas sortimenta, un jau iepriekš novērojām, ka pircēji vietējo ražotāju produkciju ir ļoti iecienījuši un labprāt to iegādājas,” stāsta SIA „Maxima Latvija” Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris, uzsverot, ka vienlaikus ir būtiski iespējami plašākam pircēju lokam nodrošināt izvēles iespēju un produktus, kas atbilst viņu pirktspējai.
Šāda iniciatīva rasta, lai atbalstītu vietējos ražotājus – un veicinātu Latvijas produktu pieprasījumu „Maxima” veikalos.
SIA „Maxima Latvija” arī turpmāk rūpīgi sekos līdzi situācijas attīstībai, sadarbojoties kā ar ražotājiem, tā arī ar Zemkopības ministriju, lai rastu optimālākos risinājumus Latvijā ražotās preces realizācijai.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk